cgt01 02 2011

� VSIA "Latvijas Vstnesis", 2005 - 2011
28.01.1937. likums "Civillikums. Pirm da01.01.9999.) [stjas spk 01.09.1993.] ar groz%2łjumiem:
15.06.1994. likums ("LV", 75 (206), 30.06.1994.) [stjas spk ar 14.07.1994.]
11.06.1998. likums ("LV", 184/185 (1245/1246), 20.06.1998.) [stjas spk ar
04.07.1998.]
12.12.2002. likums ("LV", 187 (2762), 20.12.2002.) [stjas spk ar 01.01.2003.]
11.10.2004. Satversmes tiesas spriedums ("LV", 161 (3109), 12.10.2004.) [stjas spk ar
12.10.2004.]
10.03.2005. likums ("LV", 49 (3207), 24.03.2005.) [stjas spk ar 07.04.2005.]
22.06.2006. likums ("LV", 107 (3475), 07.07.2006.) [stjas spk ar 01.01.2007.]
04.06.2009. likums ("LV", 94 (4080), 17.06.2009.) [stjas spk ar 01.07.2009.]
28.10.2010. likums ("LV", 183 (4375), 17.11.2010.) [stjas spk ar 01.02.2011.]
27.12.2010. Satversmes tiesas spriedums ("LV", 206 (4398), 30.12.2010.) [stjas spk ar
30.12.2010.]
Redakcijas: [01.09.1993] [14.07.1994] [04.07.1998] [01.01.2003] [12.10.2004] [07.04.2005]
[01.01.2007] [01.07.2009] [01.02.2011] [01.01.2012]
Redakcija uz 01.02.2011.
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Civillikums. PIRM DA%3łA. "imenes ties%2łbas
PIRM NODA%3łA
Laul%2łba
Pirm apakanodaSaderinaans
26. Saderinaans ir savstarpjs sol%2łjums savienoties laul%2łb. Saderinaans nedod ties%2łbu pras%2łt
tiesas ce< laul%2łbas noslgaanu.
L%2łgumsods, kas noteikts gad%2łjumam, ja kds atsaks doties laul%2łb, nav spk.
27. Ja saderinaanos atce< vai ja kds saderintais no ts atkpjas, katram saderintajam jatdod visa
manta, ko viFam dvinjis otrs, viFa vecki vai cita persona sakar ar nodomto laul%2łbu. Ties%2łba
atpras%2łt dvanas nepriet uz mirua dvintja mantiniekiem, bet mirua celto pras%2łbu mantinieki var
turpint.
Nav jdod atpaka< dvanas, ja laul%2łba nenotiek tpc, ka:
1) saderintais dvintjs miris;
2) dvintjs atteicies doties laul%2łb bez svar%2łga iemesla un
Lapa 1 no 41
3) dvintja uzveaans bijusi otram saderintajam svar%2łgs iemesls no laul%2łbas atteikties.
28. Ja viens no saderintajiem bez svar%2łga iemesla atsaks doties laul%2łb vai t uzvedas, ka a%2ł
uzveaans ir otram saderintajam svar%2łgs iemesls no laul%2łbas atteikties, ais pdjais saderintais, viFa
vecki vai personas, kas kaut ko izdevuaas saderinto lab, var pras%2łt no vain%2łg saderint, lai
atl%2łdzina tieaos zaudjumus, kas viFiem cluaies sakar ar to, ka viFi nkams laul%2łbas izredz kaut
ko izdevuai vai noslguai kdas saist%2łbas.
Neatkar%2łgi no t pats saderintais var pras%2łt no otra saderint, kas devis iemeslu atcelt
saderinaanos, lai atl%2łdzina zaudjumus, kurus viFa cietis no tdas darb%2łbas, kas attiecas uz viFa
mantu un varbktjo peZaudjumu atl%2łdz%2łbas apmrs saskaFojams ar vain%2łg saderinta mantas l%2łdzek(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
29. Izslgts.
30. Izslgts.
31. No saderinaans izrietoas pras%2łbas noilgst viena gada laik, skaitot no ts dienas, kad
saderinaans atcelta vai kad saderintais no ts atkpies, bet saderints l%2łgavas grktniec%2łbas
gad%2łjum no ts dienas, kad viFa dzemdjusi, ja taj laik saderinaans jau bijusi atcelta vai
saderintais no ts bijis atkpies.
Otr apakanoda Laul%2łbas noslgaana un izbeigaans
I. `7ra32. Aizliegta laul%2łba pirms astoFpadsmit gadu vecuma sasniegaanas, izFemot 33. pant paredzto
gad%2łjumu.
33. IzFmuma gad%2łjum ar vecku vai aizbildFu piekriaanu var doties laul%2łb persona, kas sasniegusi
seapadsmit gadu vecumu, ja laul%2łba tiek noslgta ar pilngad%2łgu personu. Ja vecki vai aizbildFi bez
svar%2łga iemesla liedzas dot atiecelti aizbildFi.
34. Aizliegta laul%2łba personm, kuras tiesa atzinusi par r%2łc%2łbas nespj%2łgm gara slim%2łbas vai
plnprt%2łbas d<.
35. Aizliegta laul%2łba radiniekiem taisn l%2łnij, brp.).
Aizliegta laul%2łba starp viena dzimuma personm.
36. Izslgts.
37. Aizliegta laul%2łba starp adopttju un adoptto, izFemot gad%2łjumus, ja izbeigtas ar adopciju
nodibints tiesisks attiec%2łbas.
38. Aizliegta jauna laul%2łba personai, kas jau atrodas laul%2łb.
Tpat aizliegta laul%2łba aizbildnim ar aizbilstamo un aizgdnim ar aizgdn%2łb esoao, iekm nav
izbeigtas aizbildn%2łbas vai aizgdn%2łbas attiec%2łbas.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
Lapa 2 no 41
39. Izslgts.
II. Iesniegums laul%2łbas noslgaanai. Izsludinaana
(Ieda40. Pirms laulaanas notiek izsludinaana.
41. Personas, kas vlas doties laul%2łb, izFemot 51. pant paredztos gad%2łjumus, iesniedz par to
iesniegumu dzimtsarakstu noda(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 10.03.2005. likumu, kas stjas spk 07.04.2005.)
42. (Izslgts ar 28.10.2010. likumu, kas stjas spk 01.02.2011.)
43. (Izslgts ar 28.10.2010. likumu, kas stjas spk 01.02.2011.)
44. Izsludinaanu izdara dzimtsarakstu nodalaul%2łb.
Izsludinaana nav at1) ja, iesniedzot iesniegumu, nav ievroti likuma noteikumi;
2) ja no dokumentiem redzams, ka laul%2łbas noslgaanai ir a7raIzsludinaanu noraidot, dzimtsarakstu nodaned(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 10.03.2005. likumu, kas stjas spk 07.04.2005.)
45. Izsludinaana notiek, izliekot uz vienu mnesi sludinjumu dzimtsarakstu noda<, kur iesniegts
iesniegums par vlaanos doties laul%2łb.
Steidzamos gad%2łjumos, raugoties pc apstkizsludinaanas laiku pc sava ieskata.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 10.03.2005. likumu, kas stjas spk 07.04.2005.)
46. Iepriekaj (45.) pant paredztaj laik personas, kuru ties%2łbas a%2ł laul%2łba aizskartu, var celt
ierunas pret ts noslgaanu, aizrdot uz likumiskiem a7raIerunas pc 61. 64. panta var celt ar%2ł prokurors.
Ierunas iesniedzamas rakstiski dzimtsarakstu noda47. Ja celta ieruna, dzimtsarakstu nodap.), par celto ierunu nekavjoties paziFo izsludintajiem.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 10.03.2005. likumu, kas stjas spk 07.04.2005.)
48. Ja izsludintie ierunu atz%2łst par nepamatotu, viFiem divu neddienas jpaziFo par to dzimtsarakstu nodaNoda49. Ja ierunas cljs divu nediesniedz dzimtsarakstu nodalaul%2łb, nodaLapa 3 no 41
50. Ja ierunu nav bijis vai pras%2łba nav celta, vai t ir noraid%2łta, dzimtsarakstu noda< var noslgt
laul%2łbu vai ar%2ł t izsniedz iesniegumu par vlaanos doties laul%2łb ar atz%2łmi par izsludinaanu, lai
laul%2łbu vartu noslgt pie gar%2łdznieka vai cit dzimtsarakstu noda<.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 10.03.2005. likumu, kas stjas spk 07.04.2005.)
51. Ja lauljamie pieder pie ev.-luterFu, Romas katobaptistu, sept%2łts dienas adventistu vai Mozus tic%2łgo (judaistu) konfesijas un vlas salaulties pie
savas konfesijas gar%2łdznieka, kuram ir attiec%2łgs konfesijas vad%2łbas atattiec%2łgs konfesijas noteikumiem.
52. Izsludintajiem ir ties%2łbas salaulties seau mneau laik, skaitot no dienas, kad klaul%2łbas noslgaanai nav a7raSalaulties var dzimtsarakstu noda< vai ar%2ł pie gar%2łdznieka (53. p.). Taj paa laik gar%2łdznieks var
salault ar%2ł pc 51. panta izsludintos.
III. Laul%2łbas noslgaana
53. Laul dzimtsarakstu nodalaul%2łbas noslgaanas noteikumi.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 10.03.2005. likumu, kas stjas spk 07.04.2005.)
54. Dzimtsarakstu nodanoslgaanai.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 10.03.2005. likumu, kas stjas spk 07.04.2005.)
55. Dzimtsarakstu nodal%2łgavainis vai l%2łgava dodas kara gaits vai ar%2ł ja l%2łgavaiFa vai l%2łgavas dz%2łv%2łbu apdraud slim%2łba.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 10.03.2005. likumu, kas stjas spk 07.04.2005.)
56. Laulaana notiek person%2łgi kltesot l%2łgavainim un l%2łgavai, k ar%2ł diviem pilngad%2łgiem
lieciniekiem.
Dzimtsarakstu noda< laul atklti nodalault tikai l%2łgavaiFa vai l%2łgavas slim%2łbas vai citu svar%2łgu iemeslu d<.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 10.03.2005. likumu, kas stjas spk 07.04.2005.)
57. Dzimtsarakstu nodaizsaka ao vlaanos, vad%2łtjs izsludina, ka uz a%2łs vienoaans un likuma pamata laul%2łba ir noslgta.
Gar%2łdznieks laul pc savas konfesijas noteikumiem.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 10.03.2005. likumu, kas stjas spk 07.04.2005.)
58. Gar%2łdznieki par katru noslgtu laul%2łbu %0ńetrpadsmit dienu laik laul%2łbu re#istram vajadz%2łgs ziFas
pieskta tai dzimtsarakstu nodagar%2łdznieku var saukt pie administrat%2łvs atbild%2łbas.
IV. Laul%2łbas neesam%2łba
59. Atz%2łt laul%2łbu par neesoau var tikai turpmkajos (60. 67.) pantos paredztajos gad%2łjumos.
60. Par neesoau atz%2łstama laul%2łba, kas nav slgta ne dzimtsarakstu noda<, ne pie gar%2łdznieka (53. p.).
Par neesoau atz%2łstama laul%2łba, kas noslgta fikt%2łvi, t. i., bez nolkka izveidot #imeni.
Lapa 4 no 41
61. Par neesoau atz%2łstama laul%2łba, kas noslgta, iekam laultie vai viens no viFiem sasnieguai 32. vai
33. pant paredzto vecumu.
`%2ł laul%2łba nav atz%2łstama par neesoau, ja tai sekojusi sievas grktniec%2łba vai ja abi laultie l%2łdz tiesas
spriedumam noteikto vecumu ir sasnieguai.
62. Par neesoau atz%2łstama laul%2łba, kuras noslgaanas laik viens no laultajiem bijis atz%2łts par r%2łc%2łbas
nespj%2łgu gara slim%2łbas vai plnprt%2łbas d< vai ar%2ł bijis td stvokl%2ł, ka nav varjis saprast savas
darb%2łbas noz%2łmi vai to vad%2łt.
63. Par neesoau atz%2łstama laul%2łba, kas aizliegta laulto radniec%2łbas d< (35. p.).
64. Par neesoau atz%2łstama laul%2łba, kuras noslgaanas laik viens no laultajiem atradies cit laul%2łb.
Otro laul%2łbu nevar atz%2łt par neesoau, ja pirm laul%2łba l%2łdz tiesas spriedumam izbeigusies ar nvi,
a7iraanu vai atz%2łaanu par neesoau.
65. 60. 64. pant nord%2łtajos gad%2łjumos laul%2łbas neesam%2łbas pras%2łbu var celt k ieinterests
personas, t ar%2ł prokurors.
Kad laul%2łba izbeigusies ar nvi vai a7irta, pras%2łbu var celt tikai ts personas, kuru ties%2łbas a%2ł laul%2łba
aizskar. Ja miruai abi laultie, laul%2łbas neesam%2łbas pras%2łbu celt nevar.
66. 60. 64. pant nord%2łtajos gad%2łjumos laul%2łbas neesam%2łbas pras%2łba nenoilgst.
67. Laultais var apstr%2łdt laul%2łbu, ja viFa taj devies sodmu draudu ietekmts.
Pras%2łba iesniedzama seau mneau laik no draudu ietekmes izbeigaans.
68. Iepriekajos (60. 64. un 67.) pantos paredztajos gad%2łjumos laul%2łba uzskatma par neesoau no
noslgaanas br%2ł~a.
V. Laul%2łbas a7iraana
69. Laul%2łbu var a7irt tikai tiesa vai notrs. Laul%2łbu var a7irt tad, ja laul%2łba ir izirusi.
Tiesa laul%2łbu var a7irt aaj noda< noteiktajos gad%2łjumos. Laul%2łba ir a7irta no dienas, kad tiesas
spriedums par laul%2łbas a7iraanu stjies likum%2łg spk.
Notrs laul%2łbu var a7irt Notarita likum noteiktaj krt%2łb, ja abi laultie vienojas par laul%2łbas
a7iraanu. Laul%2łba ir a7irta no dienas, kad notrs tais%2łjis laul%2łbas a7iraanas apliec%2łbu.
(28.10.2010. likuma redakcij, kas stjas spk 01.02.2011.)
70. Tiesa laul%2łbu a7ir, pamatojoties uz viena lault pieteikumu.
Notrs laul%2łbu a7ir, pamatojoties uz abu laulto iesniegumu par laul%2łbas a7iraanu, kas sastd%2łts
Notarita likum noteiktaj krt%2łb.
(28.10.2010. likuma redakcij, kas stjas spk 01.02.2011.)
71. Laul%2łba uzskatma par iziruau, ja nepastv laulto kopdz%2łve un nav vairs sagaidms, ka laultie
to atjaunos.
(12.12.2002. likuma redakcij ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 28.10.2010. likumu, kas stjas spk 01.02.2011.)
72. PieFemams, ka laul%2łba ir izirusi, ja laultie vismaz tr%2łs gadus dz%2łvo a7irti.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
Lapa 5 no 41
73. Laultie dz%2łvo a7irti, ja viFiem nav kop%2łgas saimniec%2łbas un viens no laultajiem noteikti negrib
to atjaunot, noliedzot laul%2łbas kopdz%2łves iespjam%2łbu. Kop%2łga saimniec%2łba var nepastvt ar%2ł tad, ja
laultie a7irti dz%2łvo kop%2łg dz%2łvokl%2ł.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
74. Ja laultie dz%2łvo a7irti mazk nek tr%2łs gadus, tiesa laul%2łbu var a7irt tikai td gad%2łjum, ja:
1) laul%2łbas turpinaana tam laultajam, kas pieprasa laul%2łbas a7iraanu, ir neiespjama tdu iemeslu
d<, kuri ir atkar%2łgi no otra lault un kuru d< kopdz%2łve ar viFu bktu neizturama cietsird%2łba pret
laulto, kas pieprasa laul%2łbas a7iraanu;
2) viens laultais piekr%2łt otra lault pras%2łbai a7irt laul%2łbu;
3) viens no laultajiem uzscis kopdz%2łvi ar citu personu un aaj kopdz%2łv ir piedzimis brns vai ir
gaidma brna piedzimaana.
Ja tiesa uzskata, ka, pastvot a panta pirmaj da< mintajiem apstklaul%2łbu, t laulto samierinaanas nolkk var atlikt lietas izskat%2łaanu uz laiku l%2łdz seaiem mneaiem.
Ja laultie dz%2łvo a7irti mazk nek tr%2łs gadus, notrs laul%2łbu var a7irt tikai td gad%2łjum, ja abi
laultie vienojas par laul%2łbas a7iraanu un Notarita likum noteiktaj krt%2łb ir iesnieguai notram
iesniegumu par laul%2łbas a7iraanu.
(28.10.2010. likuma redakcij, kas stjas spk 01.02.2011.)
75. Ja viens laultais prasa laul%2łbas a7iraanu tdu iemeslu d<, kas nav minti a likuma 74.panta
pirmaj da<, un otrs laultais nepiekr%2łt laul%2łbas a7iraanai, tiesa laul%2łbu nea7ir pirms a likuma
72.pant nord%2łt termiFa un laulto samierinaanas nolkk atliek lietas izskat%2łaanu.
(12.12.2002. likuma redakcij ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 28.10.2010. likumu, kas stjas spk 01.02.2011.)
76. Tiesa laul%2łbu nea7ir, kaut gan t ir izirusi, ja un ciktl laul%2łbas saglabaana izFmuma krt
sevia7u iemeslu d< ir nepiecieaama laulto kop%2łg nepilngad%2łg brna interess.
(28.10.2010. likuma redakcij, kas stjas spk 01.02.2011.)
77. Tiesa laul%2łbu nea7ir, ja laultie nav vienojuaies par kop%2łg nepilngad%2łg brna aizgd%2łbu,
saskarsmes ties%2łbu, brna uzturl%2łdzekpirms laul%2łbas a7iraanas un netiek celtas kop ar pras%2łbu par laul%2łbas a7iraanu.
Notrs laul%2łbu nea7ir, ja laultie nav apliecinjuai, ka laul%2łba ir izirusi un nav vienojuaies par kop%2łg
nepilngad%2łg brna aizgd%2łbu, saskarsmes ties%2łbu, brna uzturl%2łdzek(28.10.2010. likuma redakcij, kas stjas spk 01.02.2011.)
78. (Izslgts ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
VI. Laul%2łbas neesam%2łbas un a7iraanas sekas
79. Ja laul%2łba atz%2łta par neesoau un tikai viens no bijuaajiem laultajiem, laul%2łb dodoties, ir zinjis,
ka t atz%2łstama par tdu, tad otram laultajam, kura to nav zinjis, ir ties%2łbas pras%2łt no viFa:
1) atl%2łdz%2łbu par morlo kaitjumu;
2) samr ar viFa mantas stvokli l%2łdzeknodroainaanai vai uzturam.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
Lapa 6 no 41
80. `7irot laul%2łbu vai pc laul%2łbas a7iraanas bijuaais laultais var pras%2łt l%2łdzeklault samr ar viFa mantas stvokli, ja pdjais ar savm darb%2łbm veicinjis laul%2łbas iziraanu un
l%2łdzek(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
81. Pienkums nodroaint iepriekajo labklj%2łbas l%2łmeni vai uzturu bijuaajam laultajam izbeidzas
pc tam, kad pc laul%2łbas a7iraanas vai atz%2łaanas par neesoau pagjis tikpat ilgs laiks, cik attiec%2łgi
ilgusi a7irt laul%2łba vai kopdz%2łve laul%2łb, kas atz%2łta par neesoau. Gad%2łjumos, kad bijuao laulto
kop%2łgs brns aaj laik nav sasniedzis pilngad%2łbu un ir t bijua lault aizgd%2łb, kuram ir ties%2łbas
pras%2łt l%2łdzekPienkums nodroaint iepriekajo labklj%2łbas l%2łmeni vai uzturu bijuaajam laultajam atkr%2łt, ja:
1) bijuaais laultais devies jaun laul%2łb;
2) bijua lault ienkumi nodroaina attiec%2łgi iepriekajo labklj%2łbas l%2łmeni vai uzturu;
3) bijuaais laultais izvairs iegkt l%2łdzek4) ir citi apstk(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
82. Laultais, kura laul%2łba atz%2łta par neesoau, dabk atpaka< savu pirmslaul%2łbas uzvrdu. Ja viFa,
dodoties laul%2łb, nav zinjis, ka laul%2łba atz%2łstama par neesoau, tiesa pc viFa lkguma var atstt viFam
laul%2łb iegkto uzvrdu.
Laultais, kas, dodoties laul%2łb, savu uzvrdu main%2łjis, ir ties%2łgs ar%2ł pc laul%2łbas a7iraanas saukties
aai uzvrd, vai ar%2ł pc viFa lkguma tiesa piea7ir viFam pirmslaul%2łbas uzvrdu. Pc otra lault
lkguma tiesa, ja tas neaizskar brna intereses, var liegt laultajam, kura veicinjis laul%2łbas iziraanu,
saukties laul%2łb iegktaj uzvrd.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
83. Ja laul%2łba atz%2łta par neesoau, katrs bijuaais laultais patur savu pirmslaul%2łbas mantu, k ar%2ł to
mantu, ko viFa pats iegdjies kopdz%2łves laik. Kop%2łgi iegkt manta dalma starp bijuaajiem
laultajiem l%2łdz%2łgs daJa abiem laultajiem, dodoties laul%2łb, nebija zinms, ka t atz%2łstama par neesoau, vai tas nebija
zinms vienam no viFiem, kop%2łgi iegkt manta dalma pc noteikumiem par likum%2łg laul%2łb iegktas
mantas dal%2łaanu: pirmaj gad%2łjum attiec%2łb uz abiem bijuaajiem laultajiem, otraj gad%2łjum
attiec%2łb uz to laulto, kuram nebija zinms, ka laul%2łba atz%2łstama par neesoau.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
Trea apakanodaLaulto personisks ties%2łbas
84. Laul%2łba rada v%2łram un sievai pienkumu bkt savstarpji uztic%2łgiem, kop dz%2łvot, vienam par otru
gdt un kop%2łgi rkpties par #imenes labklj%2łbu.
85. "imenes kopdz%2łves krtoaana abiem laultajiem ir viendas ties%2łbas. Domstarp%2łbu gad%2łjum
laultajiem jcenaas vienoties. Str%2łda iza7iraanai laultie var griezties ties.
86. Nosldzot laul%2łbu, laultie pc savas vlaans izraugs viena lault pirmslaul%2łbas uzvrdu par
savu kopjo uzvrdu.
Lapa 7 no 41
Katrs laultais laul%2łbas laik var paturt savu pirmslaul%2łbas uzvrdu, nepieFemot kopju laul%2łbas
uzvrdu.
Nosldzot laul%2łbu, viens no laultajiem var savam uzvrdam pievienot otra lault uzvrdu, izFemot
gad%2łjumus, kad vienam no laultajiem jau ir dubults uzvrds, vai ar%2ł laultie var veidot kopju
dubultu uzvrdu no abu laulto pirmslaul%2łbas uzvrdiem.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. un 10.03.2005. likumu, kas stjas spk 07.04.2005.)
87. Laultajiem neatkar%2łgi no viFu mantiskajm attiec%2łbm ir ties%2łba mjas saimniec%2łbas ietvaros
atvietot vienam otru. Dar%2łjumi, ko viens laultais nosldzis a%2łs darb%2łbas ietvaros, atz%2łstami par
noslgtiem ar%2ł otra lault vrd, ja no lietas apstkJa ir svar%2łgi iemesli, viens laultais var ao otra lault ties%2łbu aprobe~ot vai atFemt, bet pret treaajm
personm ads aprobe~ojums vai atFmums ir spk tikai tad, ja tm par to bijis paziFots vai ar%2ł ja
tas ierakst%2łts laulto mantisko attiec%2łbu re#istr (140. p.).
88. Katram laultajam neatkar%2łgi no laulto mantisko attiec%2łbu veida ir ties%2łba uz visprja pamata
patstv%2łgi r%2łkoties ar savu mantu nves gad%2łjumam.
Ceturt apakanoda Laulto mantisks ties%2łbas
I. Laulto likumisks mantisks attiec%2łbas
89. Katrs laultais patur mantu, kas piederjusi viFam pirms laul%2łbas, tpat ari to mantu, ko viFa
iegkst laul%2łbas laik (91. p.).
Viss, ko laul%2łbas laik laultie iegkst kop%2łgi vai viens no viFiem, bet ar abu laulto l%2łdzekotra lault darb%2łbas pal%2łdz%2łbu, ir abu laulto kop%2łga manta; aaubu gad%2łjum jpieFem, ka a%2ł manta
pieder abiem l%2łdz%2łgs daJa kdas vienam laultajam piederoaas mantiskas vrt%2łbas laul%2łbas laik atvieto ar citm, pdjs ir a
lault manta.
90. Katram laultajam vis laul%2łbas pastvaanas laika ir ties%2łba prvald%2łt un lietot visu savu mantu
k pirms laul%2łbas piederjuao, t ari laul%2łbas laik iegkto.
Abu laulto kop%2łgo mantu (89. p. 2. d.) laultie prvalda un ar to r%2łkojas kop%2łgi, bet, abiem
laultajiem vienojoties, to var prvald%2łt ar%2ł viens no viFiem. Viena lault r%2łc%2łbai ar ao mantu
nepiecieaama otra lault piekriaana.
Treao personu interess pieFemams, ka r%2łc%2łbai ar kustamo mantu ada piekriaana bijusi, izFemot
gad%2łjumus, kad treas personas zinja vai tm vajadzja zint, ka piekriaanas nav bijis vai ka manta,
ar kuru viens laultais r%2łkojies, ir tda, kas ac%2łmredzami pieder otram laultajam.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
91. Katra lault atsevia7a manta ir:
1) manta, kas laultajam piederjusi pirms laul%2łbas vai ko laultie l%2łgum noteikuai par atsevia7u
mantu;
2) priekameti, kas noder tikai viena lault person%2łgai lietoaanai vai vajadz%2łgi viFa patstv%2łg darb;
3) manta, ko viens laultais ieguvis bez atl%2łdz%2łbas laul%2łbas laik;
Lapa 8 no 41
4) lault atsevia7s mantas ienkumi, kas nav nodoti #imenes un kop%2łgs mjsaimniec%2łbas
vajadz%2łbm;
5) manta, ar ko atvietota iepriekajos (1. 4.) punktos mint manta.
Tas, ka zinma manta ir atsevia7a, jpierda tam laultajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais
%2łpaaums ir viena lault atsevia7a manta, ierakstms zemes grmats.
92. Izslgts.
93. Laultais savu mantu vai savu dalaultajam, kam a%2ł manta ar visiem l%2łdzek%2łpaaums ierakst%2łts zemesgrmat uz viena lault vrda, pieFemams, ka otrs laultais savu da%2łpaaum nodevis viFa prvald%2łb.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
94. Ja lault prvald%2łaan atrodas otram laultajam piederoaas kas, viFam jizdara ne vien
nepiecieaamie izlabojumi, bet ar%2ł uzlabojumi, ciktl to pieViena lault nekustamo %2łpaaumu otrs laultais var iznomt vai iz%2łrt uz laiku, ne ilgku par trijiem
gadiem un neierakstot l%2łgumu zemes grmats.
Lai laultais ar viFa prvald%2łb esoaajm otra lault mantiskajm vrt%2łbm vartu r%2łkoties t, ka viFa
r%2łc%2łba prsniegtu parasts prvald%2łbas robe~as, viFam jizprasa otra lault piekriaana.
(Ceturt da(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
95. Abu laulto pienkums ir segt #imenes un kop%2łgs mjsaimniec%2łbas izdevumus no laulto
kop%2łgs mantas.
Ja laulto kop%2łgs mantas nepietiek #imenes uzturaanai, katrs laultais var pras%2łt, lai otrs laultais
piedals #imenes un kop%2łgs mjsaimniec%2łbas izdevumos samr ar savas atsevia7s mantas stvokli.
Ja laultie dz%2łvo a7irti, laultais, ja nepiecieaams, var pras%2łt l%2łdzeka7irto dz%2łvi, samr ar savu un pdj mantas stvokli l%2łdzvrt%2łga labklj%2łbas l%2łmeFa nodroainaanai
vai pras%2łt l%2łdzekapkopaanu.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
96. Par saist%2łbm, ko laultie kop%2łgi noslguai #imenes vai kop%2łgs mjsaimniec%2łbas vajadz%2łbm,
viFi atbild ar kop%2łgo mantu un katrs ar savu atsevia7o mantu, ja kop%2łgs mantas nepietiek.
Par saist%2łbm, ko viens no laultajiem nosldzis #imenes vai kop%2łgs mjsaimniec%2łbas vajadz%2łbm,
ais laultais atbild ar savu mantu tad, ja laulto kop%2łgs mantas nepietiek. Otrs laultais par a%2łm
saist%2łbm ar savu mantu atbild tikai tad, ja pc saist%2łbas saFemtais izlietots #imenes vai kop%2łgs
mjsaimniec%2łbas vajadz%2łbm.
97. (Izslgts ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
98. Par saist%2łbm, kas izriet no viena lault neatatsevia7o mantu (91. p.),. bet, ja ts nepietiek, ar savu da99. Par saist%2łbm, ko laultais nosldzis uz savu person%2łgo r7inu vai bez otra lault piekriaanas, ais
laultais atbild vispirms ar savu atsevia7o mantu, bet, ja ts nepietiek, ar savu daLapa 9 no 41
kop%2łgaj mant.
Par netaisnu iedz%2łvoaanos sakar ar viena lault noslgtm saist%2łbm otrs atbild uz visprja
pamata.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
100. Viena lault manta neatbild par otra lault saist%2łbm.
Ja par viena lault pardiem vrsta piedziFa uz otra lault atsevia7o mantu, pdjais var pras%2łt, lai
ao mantu atsvabina no piedziFas.
Ja par viena lault pardiem vrsta piedziFa uz laulto kop%2łgo mantu, otrs laultais var pras%2łt mantas
dal%2łaanu un viFa da(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
101. Ja viens laultais, prvaldot otra lault mantu, tais%2łjis no savas mantas nepiecieaamus
izdevumus, tad viFa tikai pc prvald%2łbas izbeigaans var pras%2łt no pdj, lai aos izdevumus
atl%2łdzina, ciktl tie nav jsedz viFam paaam.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
102. (Izslgts ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
103. Izslgts.
104. (Izslgts ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
105. (Izslgts ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
106. Izslgts.
107. Kad viena lault prvald%2łbas ties%2łba izbeigta, otram laultajam atdodama viFa manta ar visiem
pieaugumiem, kas laul%2łbas laik pie ts varjuai rasties, ieskaitot ar%2ł to mantu, kas iegkta bojts vai
izn%2łcints viet. Atvietojamas lietas jatdod atpaka< vienl%2łdz%2łgas a7iras un labuma.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
108. Laulto savstarpja nor7inaans ar mantu, viena lault prvald%2łbai izbeidzoties, neatFem
laulto kreditoriem viFu ties%2łbas. Treao personu iegkts ties%2łbas paliek spk.
109. Laulto likumisks mantisks attiec%2łbas izbeidzas:
1) pc laulto vienoaans;
2) ja viens laultais mirst;
3) a7irot laul%2łbu vai pastvot laul%2łbai pc viena lault piepras%2łjuma, ja otra lault pardi
prsniedz viFa atsevia7s mantas vrt%2łbu vai ar%2ł viFa r%2łc%2łbas rezultt manta var ievrojami
samazinties vai izputt.
Ja laulto likumisks mantisks attiec%2łbas izbeidzas ar viena lault nvi, tad pc prdz%2łvojua
lault daDalot laulto kop%2łgo mantu, Fem vr visu laulto mantu, kas nav atz%2łstama par viena lault
atsevia7o mantu (91.p.), kustams un nekustams lietas ar visiem piederumiem, k ar%2ł laulto
pras%2łjumus un saist%2łbas.
Lapa 10 no 41
Laulto kop%2łg manta dalma pc mantojuma dal%2łaanas krt%2łbas visprjiem noteikumiem (731.p. un
turpmkie panti).
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
110. Ja, pastvot laul%2łbai, laulto kop%2łg manta sadal%2łta, viFu mantiskajm attiec%2łbm piemrojami
noteikumi par visas laulto mantas a7irt%2łbu (117.p. un turpmkie panti). Saistoau spku attiec%2łb uz
treaajm personm l%2łgums un tiesas spriedums iegkst pc to ierakst%2łaanas laulto mantisko attiec%2łbu
re#istr, bet par nekustamo %2łpaaumu pc to ierakst%2łaanas zemesgrmat.
Laulto mantas sadal%2łaana neatFem laulto kreditoriem viFu ties%2łbas. Treao personu iegkts ties%2łbas
paliek spk.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
II. Pkrs
111. Pkrs, ko sievietei laul%2łbas gad%2łjumam piea7%2łruai vecki, radi vai citas personas, pieder sievai,
kaut ari tas bktu nodots v%2łram.
112. Lai sol%2łjums dot pkr kustamo mantu vrt%2łb pri par pieci simti latiem vai nekustamo mantu
bktu saistoas, tas izteicams rakstiski.
Pkra sol%2łjuma izpild%2łaanu var pras%2łt vai nu pati sieva, vai ar%2ł viFas lab v%2łrs, turklt ties%2łba pras%2łt pkra
izdoaanu noilgst divu gadu laik no laul%2łbas noslgaanas vai pkra izdoaanai noteikts dienas.
Pkru nevar pras%2łt, ja laul%2łba noslgta bez ts personas ziFas un piekriaanas, kas to sol%2łjusi.
113. Ties%2łbas, kas pamatotas ar pkra sol%2łjumu, nevar atdot treaajm personm; a%2łs ties%2łbas priet
mantojuma ce< tikai uz ts laul%2łbas brniem, kuras noslgaanas gad%2łjumam pkra sol%2łjums dots, un uz
v%2łru, kas palicis ar brniem.
III. Laulto l%2łgumisks mantisks attiec%2łbas
1. Vispr%2łgi noteikumi
114. Savas mantisks ties%2łbas laultie var nodibint, prgroz%2łt un izbeigt ar laul%2łbas l%2łgumiem k
pirms doaans laul%2łb, t ar%2ł laul%2łbas laik.
Ja kds no lauljamiem ir aizbildn%2łb, viFa laul%2łbas l%2łgumu nosldz ar vecku vai aizbildFa
piekriaanu.
Laul%2łbas l%2łgumi, kas satur r%2łkojumu nves gad%2łjumam, pakmantojuma l%2łgumiem.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
115. Laul%2łbas l%2łgumos to sldzjus nevar atvietot pilnvarnieki. `os l%2łgumus nosldz notaril krt%2łb,
person%2łgi klt esot vien laik abiem lauljamiem vai laultajiem, bet, ja lauljamais ir nepilngad%2łgs,
ar%2ł viFa likum%2łgajam prstvim.
Lai laul%2łbas l%2łgumiem piea7irtu saistoau spku pret treaajm personm, tie ierakstmi laulto
mantisko attiec%2łbu re#istr un par nekustamo mantu ari zemes grmats.
Laul%2łbas l%2łguma noteikumi, kas aprobe~o treao personu iegkts ties%2łbas uz laulto mantu, a%2łs treas
personas nesaista.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
Lapa 11 no 41
116. Laul%2łbas l%2łgum t sldzji var laulto likumisko mantisko attiec%2łbu (89. un turpm. p.) viet
noteikt visas laulto mantas a7irt%2łbu (117. un turpm. p.) vai kop%2łbu (124. un turpm. p.).
2. Visas laulto mantas a7irt%2łba
117. Ja laul%2łbas l%2łgum noteikta visas laulto mantas a7irt%2łba, katrs laultais ne vien patur viFam
pirms laul%2łbas piederjuao mantu, bet ari laul%2łbas laik var to patstv%2łgi iegkt, lietot un ar to r%2łkoties
neatkar%2łgi no otra lault.
118. Laultais nevar otra lault mantu prvald%2łt, lietot vai citd krt ar to r%2łkoties bez viFa
piekriaanas.
Laultais, kura mantu prvalda otrs laultais, var no t pras%2łt nor7inu. Iepriekaja atteikaans no
ties%2łbas atFemt prvald%2łbu var pras%2łt nor7inu nav spk.
119. Laultais, kas prvalda otra lault mantu, atbild par zaudjumiem, kuri cluaies aiz viFa rupjas
neuzman%2łbas.
No t laika, kad viens laultais uzteicis otram savas mantas turpmko prvald%2łbu, k ar%2ł kad vispr
laultajam radies pienkums atdot mantu, pdjais atbild pc visprjiem noteikumiem.
120. Katrs laultais piedals #imenes un kop%2łgs mjsaimniec%2łbas izdevumos samr%2łgi ar savu
mantas stvokli.
121. Par saviem pardiem katrs laultais atbild ar savu mantu.
122. Ja viens laultais atsavina vai ie7%2łl otra lault kustamo lietu, persona, kas to saFmusi,
atz%2łstama par lietas labtic%2łgu ieguvju vai 7%2łlas Fmju, ja t nav zinjusi vai tai nav vajadzjis zint,
ka lieta pieder otram laultajam vai abiem laultajiem un ka t atsavinta vai ie7%2łlta pret otra lault
gribu.
123. Kad, laul%2łbai pastvot, izbeidzas visas laulto mantas a7irt%2łba un laultie l%2łgum nenoteic ts
viet mantas kop%2łbu, piemrojami 89. pants un turpmkie panti.
Treao personu iegkts ties%2łbas paliek spk.
3. Laulto mantas kop%2łba
124. Ja laul%2łbas l%2łgum noteikta laulto mantas kop%2łba, viFiem pirms laul%2łbas piederjus%2ł, k ar%2ł
laul%2łbas laik iegkt manta, izFemot atsevia7o (125. p.), ir apvienota vien kop%2łg nedalm mas,
kura laul%2łbas laik nepieder nevienam laultajam atsevia7 da<. Laul%2łbas l%2łgum, nosakot laulto
mantas kop%2łbu, laultie vienojas par to, kura no viFiem bks mantas kop%2łbas vald%2łtjs (v%2łrs, sieva vai
abi kop%2łgi). Ja mantas kop%2łbas vald%2łtjs ir viens no laultajiem, viFa ar 128. pant paredztajiem
aprobe~ojumiem bez nor7ina lieto un ar to r%2łkojas sav vrd un viFam ir pienkums segt #imenes
un kop%2łgs mjsaimniec%2łbas izdevumus.
Ja laultajam, kura vald%2łjum atrodas mantas kop%2łba, slim%2łbas vai prombktnes d< nav iespjams
noslgt dar%2łjumu, kas attiecas uz kop%2łg mas ietilpstoao mantu, vai vest ties uz ao mantu attiecoaos
lietu, otrs laultais var atvietot viFu, ja vilcinaans ir b%2łstama.
Ja laultais, kura vald%2łjum atrodas mantas kop%2łba, atz%2łst, ka otra lault noslgtais dar%2łjums kait ts
mantas interesm, kas ietilpst mantas kop%2łb, viFa var viena gada laik no dienas, kad par to
uzzinjis, to apstr%2łdt. `d gad%2łjum viFam jpierda, ka otram laultajam nav bijis a panta otraj
da< minto pamatu viFu atvietot.
Lapa 12 no 41
125. Pastvot laulto mantas kop%2łbai, taj neietilpst manta, ko laul%2łbas l%2łgum laultie noteikuai par
katra atsevia7o mantu. Katrs laultais ar savu atsevia7o mantu r%2łkojas patstv%2łgi.
126. Katrs laultais ar savu atsevia7o mantu samr%2łgi piedals #imenes un kop%2łgs mjsaimniec%2łbas
izdevumos, ciktl tos nesedz kop%2łg manta.
127. Tas, ka nekustamais %2łpaaums vai lietu ties%2łba ietilpst mantas kop%2łb, ierakstms zemes
grmats.
Katrs laultais var pras%2łt, lai ieraksta zemes grmats uz abu laulto vrda tdu nekustamo %2łpaaumu
vai lietu ties%2łbu, kas ietilpst laulto mantas kop%2łb.
128. Mantas kop%2łb ietilpstoaa nekustam %2łpaauma atsavinaanai, ie7%2łlaanai vai apgrktinaanai ar
lietu ties%2łbm, ko izdara viens laultais, jebkur gad%2łjum vajadz%2łga otra lault piekriaana.
129. Otra lault piekriaana vajadz%2łga ar%2ł mantas kop%2łb ietilpstoaas kustams mantas dvinaanai, ja
ads dvinjums prsniedz parasto, nelielo dvanu apmru.
130. Laultais atbild ar savu atsevia7o mantu, bet, ja ts nepietiek, ar%2ł ar mantas kop%2łb ietilpstoao
mantu:
1) par savm saist%2łbm, kas cluas pirms laul%2łbas;
2) par savm saist%2łbm, kas ce3) par saist%2łbm, kas ce4) par savam saist%2łbm, kas cemanta, vai patstv%2łgas nodarboaans;
5) par visam citam savam saist%2łbm, ko viFa uzFemies ar otra lault piekriaanu.
Par otra laulta pardiem #imenes un kop%2łgas mjsaimniec%2łbas lab laultais atbild ar%2ł ar savu
atsevia7o mantu, bet tikai tad, ja mantas kop%2łb ietilpstoas un otra lault atsevia7s mantas
nepietiek.
131. Par saist%2łbm no mantojuma, ko viens laultais pieFmis bez otra piekriaanas, viFa atbild tikai
ar savu atsevia7o mantu.
132. Laultjs atbild tikai ar savu atsevia7o mantu:
1) par saist%2łbm, ko viFa nosldzis tikai uz savu r7inu vai bez otra lault piekriaanas;
2) par saist%2łbm, ko viFa nosldzis, aizskarot otram laultajam piea7irts ties%2łbas uz mantas kop%2łb
ietilpstoas mantas vald%2łjumu.
Ja sakar ar aaj pant mintajm saist%2łbm mantas kop%2łb ietilpstoa manta ir guvusi labumu,
piemrojami noteikumi par netaisnu iedz%2łvoaanos.
133. Par saist%2łbm, kas cemantas kop%2łb ietilpstoa manta tikai tad, ja vain%2łg lault atsevia7s mantas nepietiek.
134. Ar laul%2łbas l%2łgumu noteikt laulto mantas kop%2łba izbeidzas:
1) kad viens laultais mirst;
Lapa 13 no 41
2) kad laul%2łba a7irta vai atz%2łta par neesoau;
3) kad vienu laulto atz%2łst par makstnespj%2łgu;
4) pc laulto vienoaans par mantas kop%2łbas izbeigaanu.
Laultais, kura prvald%2łb manta neatrodas, var pras%2łt mantas kop%2łbas izbeigaanu ties, ja:
1) manta, paliekot turpmk otra lault roks, var ievrojami samazinties vai izputt;
2) laultais, kura prvald%2łb atrodas manta, nedod l%2łdzekvajadz%2łbm;
3) laultais, kura prvald%2łb ir manta, bez otra piekriaanas prkpj parasts prvald%2łbas un lietoaanas
robe~as;
4) laultais, kura prvald%2łb ir manta, nonk aizgdn%2łb.
Laultais, kura prvald%2łb atrodas manta, var pras%2łt mantas kop%2łbas izbeigaanu, ja otra lault pardi
prsniedz viFa atsevia7s mantas vrt%2łbu.
Laulto mantas kop%2łba ir izbeigta no br%2ł~a, kad viens no viFiem miris vai mantisko attiec%2łbu re#istr
par mantas kop%2łbas izbeigaanu izdar%2łts ieraksts. Laulto mantas kop%2łbas izbeigaana neatFem laulto
kreditoriem viFu ties%2łbas.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
135. Ja laulto mantas kop%2łba (124. p.) izbeidzas ar viena lault nvi, tad, ieprieka sedzot uz ao
mantu guloaos pardus, puse no mantas kop%2łb ietilpstoas mantas paliek prdz%2łvojuaajam
laultajam, bet otra puse priet uz mirua mantiniekiem.
Ar laul%2łbas l%2łgumu var noteikt citdu mantas sadal%2łjumu. Neatraidmie mantinieki, kuru ties%2łbas ads
l%2łgums aizskar, var to apstr%2łdt.
136. Ja viens no laultajiem mirst, prdz%2łvojuaais laultais paliek person%2łgi atbild%2łgs par visiem
mantas kop%2łb ietilpstoas mantas pardiem neatkar%2łgi no mirua lault mantinieku atbild%2łbas uz
visprja pamata.
Prdz%2łvojuaais laultais var aprobe~ot savu atbild%2łbu par mints mantas pardiem ar to, ko viFa
ieguvis no mirua lault k mantojumu, ievrojot noteikumus par mantojuma pieFemaanu ar
inventra ties%2łbu.
137. Kad laulto mantas kop%2łba izbeidzas laultajiem dz%2łviem esot, pc pardu nol%2łdzinaanas
varbktjais mantas prpalikums izdalms starp laultajiem uz pusm, ja laul%2łbas l%2łgum nav noteikts
citdi.
138. Lault pienkums ir atl%2łdzint to, ko viFa no mantas kop%2łb ietilpstoas mantas izdevis savas
atsevia7s mantas lab.
Ja viens no laultajiem kaut ko izdevis mantas kop%2łb ietilpstoas mantas lab no savas atsevia7s
mantas, tad viFa var jau laul%2łbas laik pras%2łt izdot atl%2łdzinjumu no mantas kop%2łb ietilpstoas
mantas.
139. Kad, laul%2łbai pastvot, laultie labprt%2łgi izbeidz laulto mantas kop%2łbu un laul%2łbas l%2łgum
nenoteic ts viet visu laulto mantas a7irt%2łbu, piemrojami 89. pants un turpmkie panti.
Lapa 14 no 41
Treao personu iegkts ties%2łbas paliek spk.
4. Laulto mantisko attiec%2łbu re#istri
140. Ar laul%2łbas l%2łgumiem noteikts laulto mantisks attiec%2łbas, ciktl tm jbkt spk pret treaajm
personm, k ar%2ł citas likum nord%2łts ziFas ierakstmas laulto mantisko attiec%2łbu re#istr.
(Otr un trea da(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 11.06.1998. un 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
141. Ierakstus re#istr izdara uz attiec%2łg krt%2łb apliecinta abu vai viena lault piepras%2łjuma vai
tiesas nolmuma pamata.
(Otr un trea da (Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
142. Re#istra jieraksta l%2łgumi, spriedumi, lmumi un paziFojumi, kas attiecas uz laulto
mantiskajm attiec%2łbm.
143. Izraksti no ierakstiem laulto mantisko attiec%2łbu re#istr nekavjoties izsludinmi zinaanai
oficil laikrakst un par nekustamo mantu paziFojami zemes grmatu nodagrmats.
(Otr da (Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
144. (Izslgts ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
145. Katrs var ieskat%2łties re#istr un piepras%2łt no t izrakstus.
OTRA NODA%3łA
Vecku un brnu savstarpjs ties%2łbas un pienkumi
Pirm apakanoda Brna izcelaans noteikaana
(Apakanoda146. Par brna mti atz%2łstama sieviete, kas brnu dzemdjusi, ko apstiprina rsta izziFa.
Par tvu brnam, kura piedzimis sievietei laul%2łbas laik vai ne vlk k 306.dien pc tam, kad
laul%2łba izbeigusies ar v%2łra nvi, laul%2łbas a7iraanu vai laul%2łbas atz%2łaanu par neesoau, uzskatms brna
mtes v%2łrs (paternittes pieFmums).
Brns, kas piedzimis sievietei ne vlk k 306.dien pc laul%2łbas izbeigaanas, ja sieviete jau ir
stjusies jaun laul%2łb, uzskatms par dzimuau jaunaj laul%2łb. `aj gad%2łjum bijuaajam v%2łram vai
viFa veckiem ir ties%2łbas apstr%2łdt brna izcelaanos (149.p.).
Brna izcelaanos no tva, kas ir laul%2łb vai ir bijis laul%2łb ar brna mti, apstiprina ieraksts laul%2łbu
re#istr.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
147. (Izslgts ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
148. Paternittes pieFmumu var apstr%2łdt ties.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
Lapa 15 no 41
149. Paternittes pieFmumu brna mtes v%2łrs var apstr%2łdt divu gadu laik no dienas, kad viFa
uzzinja, ka brns nav clies no viFa.
Tdas paaas ties%2łbas apstr%2łdt paternittes pieFmumu ir brna mtei.
Ja brna mte vai brna mtes v%2łrs atz%2łts par r%2łc%2łbnespj%2łgu gara slim%2łbas vai plnprt%2łbas d<,
paternittes pieFmuma apstr%2łdaanas pras%2łbu var celt aizgdnis.
Brns pats var apstr%2łdt paternittes pieFmumu divu gadu laik pc pilngad%2łbas sasniegaanas.
V%2łra vecki var apstr%2łdt paternittes pieFmumu a panta pirmaj da< nord%2łtaj termiF, ja v%2łrs
l%2łdz nves br%2łdim nav zinjis par brna dzimaanu.
Ties%2łba apstr%2łdt brna izcelaanos ir personiska. T nepriet uz mirua mantiniekiem, bet viFa celto
pras%2łbu mantinieki var turpint.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
150. Ja tiesa apmierina pras%2łbu, ar kuru apstr%2łdts paternittes pieFmums, ieraksts par tvu
dzimaanas re#istr atz%2łstams par neesoau no t izdar%2łaanas dienas.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
151. Brna uzvrdu nosaka pc vecku uzvrda. Ja veckiem ir da~di uzvrdi, brnam saskaF ar
vecku vienoaanos dod tva vai mtes uzvrdu. Ja vecki nevar vienoties par brna uzvrdu, to
nosaka pc briFtiesas lmuma.
Nepilngad%2łgie brni vecku uzvrda maiFas gad%2łjum iegkst uzvrdu iepriekanoteiktaj krt%2łb.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
152. (Izslgts ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
153. (Izslgts ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
154. Ja brna izcelaans no tva nav konstatjama atbilstoai a likuma 146.panta noteikumiem vai
tiesa atzinusi, ka brns nav clies no viFa mtes v%2łra, brna izcelaans no tva pamatojas uz
paternittes br%2łvprt%2łgu atz%2łaanu vai ts noteikaanu tiesas ce<.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
155. Paternittes atz%2łaana notiek, brna tvam un mtei personiski iesniedzot kop%2łgu iesniegumu
dzimtsarakstu nodanoformjama ar ierakstu dzimaanas re#istr.
Iesniegumu paternittes atz%2łaanai var iesniegt, re#istrjot brna dzimaanu, k ar%2ł pc tam, kad brna
dzimaana re#istrta, vai jau pirms brna dzimaanas.
Ja brna mat mirusi vai tiesa to atzinusi par r%2łc%2łbas nespj%2łgu gara slim%2łbas vai plnprt%2łbas d<, k
ar%2ł tad, ja nav zinma viFas atraaans vieta, iesniegumu paternittes atz%2łaanai var iesniegt brna tvs
viens pats. Ja brns ir nepilngad%2łgs, nepiecieaama brna aizbildFa piekriaana vai briFtiesas
piekriaana, ja brnam nav nodibinta aizbildn%2łba.
Ja brna tvu tiesa atzinusi par r%2łc%2łbas nespj%2łgu gara slim%2łbas vai plnprt%2łbas d<, viFa viet
iesniegumu paternittes atz%2łaanai var iesniegt viFa aizgdnis ar briFtiesas piekriaanu.
Brna tvs, kura vl nav sasniedzis pilngad%2łbu, iesniegumu brna paternittes atz%2łaanai var iesniegt ar
savu vecku vai aizbildFa piekriaanu.
Lapa 16 no 41
(Sest da Paternittes atz%2łaanai nepiecieaama brna piekriaana, ja viFa sasniedzis divpadsmit gadu vecumu.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. un 10.03.2005. likumu, kas stjas spk 07.04.2005.)
156. Paternittes atz%2łaanu tiesa var atz%2łt par neesoau tikai tad, ja persona, kas brnu atzinusi par savu,
nevar bkt viFa mies%2łgais tvs un brnu atzinusi par savu mald%2łbas, viltus vai spaidu rezultt.
Apstr%2łdt paternittes atz%2łaanu var persona, kas paternitti atzinusi, ts aizgdnis, ja a%2ł persona atz%2łta
par r%2łc%2łbas nespj%2łgu gara slim%2łbas vai plnprt%2łbas d<, vai brna mte divu gadu laik, skaitot no
dienas, kad viFi uzzinjuai par apstkapstr%2łdt divu gadu laik pc pilngad%2łbas sasniegaanas, ja viFa vecki ir miruai.
Ties%2łba apstr%2łdt paternittes atz%2łaanu ir personiska. T nepriet uz mirua mantiniekiem, bet viFa
celto pras%2łbu mantinieki var turpint.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
157. Paternitti tiesa nosaka, ja dzimtsarakstu nodapaternittes atz%2łaanu vai pastv a likuma 155.pant nord%2łtie a7radzimaanas re#istr.
Izskatot pras%2łbu par paternittes noteikaanu, tiesa Fem vr jebkurus pierd%2łjumus, ar kuriem
iespjams pierd%2łt brna izcelaanos no konkrtas personas vai izslgt adu faktu.
(Trea da(12.12.2002. likuma redakcij ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 10.03.2005. likumu, kas stjas spk 07.04.2005.)
158. Pras%2łbu paternittes noteikaanai ties var iesniegt brna mte vai brna aizbildnis, brns pats pc
pilngad%2łbas sasniegaanas, k ar%2ł persona, kas sevi uzskata par brna tvu.
Ja persona, no kuras brns clies, ir mirusi, brna mte, brna aizbildnis un brns pats pc
pilngad%2łbas sasniegaanas var pras%2łt tiesas ce< konstatt paternittes faktu.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
159. Nevar apstr%2łdt paternitti, kas noteikta ar likum%2łg spk stjuaos tiesas spriedumu.
160. Ja brna tvs br%2łvprt%2łgi atz%2łst paternitti, brna uzvrdu, ar%2ł pc brna re#istrcijas, nosaka
atbilstoai a likuma 151.panta noteikumiem.
Ja paternitte noteikta tiesas ce< vai ar%2ł tiesa apmierina paternittes apstr%2łdaanas pras%2łbu, brna
uzvrdu nosaka tiesa, Femot vr brna intereses.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
161. (Izslgts ar 10.03.2005. likumu, kas stjas spk 07.04.2005.)
Otr apakanoda Adopcija
162. Nepilngad%2łga brna adopcija ir atNepilngad%2łgu brnu var adoptt, ja pirms adopcijas apstiprinaanas viFa ir atradies adopttja aprkp
un uzraudz%2łb un ir konstatta brna un adopttja savstarpj piemrot%2łba, k ar%2ł ir pamats uzskat%2łt,
ka adopcijas rezultt starp adopttju un adoptjamo izveidosies patiesas brnu un vecku
attiec%2łbas.
Lapa 17 no 41
(Trea da (12.12.2002. likuma redakcij ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 10.03.2005. likumu, kas stjas spk 07.04.2005.)
163. Adopttjam jbkt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoFpadsmit gadus
veckam par adoptjamo.
Nosac%2łjumu par adopttja minimlo vecumu un astoFpadsmit gadu starp%2łbu var neievrot, ja adopt
sava lault brnu. Tomr ar%2ł aaj gad%2łjum adopttjam ir jbkt vismaz divdesmit vienu gadu
vecam, bet adopttja un brna vecuma starp%2łba nevar bkt mazka par seapadsmit gadiem.
Nosac%2łjumu par astoFpadsmit gadu starp%2łbu var neievrot, ja adopt vairkus brnus (brmsas). Tomr ar%2ł aaj gad%2łjum adopttja un brna vecuma starp%2łba nevar bkt mazka par
seapadsmit gadiem.
Adopttjam jbkt r%2łc%2łbspj%2łgam.
(10.03.2005. likuma redakcij, kas stjas spk 07.04.2005.)
164. Laultie brnu adopt kop%2łgi, izFemot gad%2łjumus, kad:
1) adopt otra lault brnu;
2) otrs laultais atz%2łts par pazuduau (bezvsts promesoau);
3) otrs laultais atz%2łts par r%2łc%2łbnespj%2łgu gara slim%2łbas vai plnprt%2łbas d<.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
165. Adoptt reiz var vairkus brnus. Adoptjot brpietrauc br(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
166. Personas, kas sav starp neatrodas laul%2łb, nevar adoptt vienu un to paau brnu.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
167. Aizbildnis nevar adoptt savu aizbilstamo, kamr viFa nav nodevis attiec%2łgo nor7inu un nav
atlaists no aizbildn%2łbas.
168. Adopciju nedr%2łkst aprobe~ot ne ar kdiem nosac%2łjumiem vai termiFiem.
169. Ir nepiecieaams, lai adopcijai dod savu piekriaanu visi ts dal%2łbnieki:
1) adopttjs;
2) adoptjamais, ja viFa ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu;
3) nepilngad%2łga adoptjam vecki, ja viFiem nav atFemtas aizgd%2łbas ties%2łbas, vai aizbildnis.
Mte piekriaanu sava brna adopcijai nevar dot trk k seaas nedTiesa var atsvabint puses no a%2łs piekriaanas apliecinjuma, ja pc faktiskajiem apstkizrds neiespjams kda pastv%2łga a7rapiekriaana vajadz%2łga. Tiesa public laikrakst "Latvijas Vstnesis" aicinjumu mintajai personai
atsaukties.
Lapa 18 no 41
Ja aizgd%2łbu %2łsteno tikai viens no veckiem un otrs bez svar%2łga iemesla liedzas dot atadu atBrna adopcijai ir nepiecieaams briFtiesas lmums, ka adopcija ir brna interess. łriFtiesa,
pieFemot lmumu, noskaidro adoptjam viedokli, ja vien viFa to spj formult, k ar%2ł Fem vr
ziFas par adopttju, tai skait viFa person%2łbu, reli#isko prliec%2łbu, ja tda ir, mantisko stvokli,
sadz%2łves apstkreli#isko prliec%2łbu, ja tda ir, vesel%2łbu, priekate%0ńiem.
Pc rzemnieka, kuram nav pastv%2łgs uzturaans atlkguma brnu var adoptt ar atbild%2łg ministra atnodroaint brna audzinaanu #imen un pienc%2łgu aprkpi.
(12.12.2002. likuma redakcij ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 10.03.2005. un 04.06.2009. likumu, kas stjas spk
01.07.2009.)
170. (Izslgts ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
171. Adopcija uzskatma par notikuau, tikl%2łdz tiesa to apstiprina.
Tiesa var atlkgums ir pamatots.
Bez adopttja piekriaanas ziFas par adopciju l%2łdz brna pilngad%2łbai nav izpau~amas.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. un 10.03.2005. likumu, kas stjas spk 07.04.2005.)
172. Adopttais kAdopttajam var piea7irt adopttju uzvrdu atbilstoai a likuma 151.panta noteikumiem. Adopttjs
var lkgt adoptjam uzvrdam pievienot savu uzvrdu, izFemot gad%2łjumus, kad adopttjam vai
adoptjamam jau ir dubults uzvrds.
Ja adoptjam vrds neatbilst adopttja taut%2łbai vai ir grkti izrunjams, adoptjam vrdu atmain%2łt vai tam pievienot otru vrdu, izFemot gad%2łjumus, kad adoptjamam jau ir dubults vrds.
Pc adopttju lkguma tiesa var atadoptjam dzimaanas datumu.
(10.03.2005. likuma redakcij, kas stjas spk 07.04.2005.)
173. Adopttais brns un viFa pcncji attiec%2łb pret adopttju un viFa radiniekiem iegkst laul%2łb
dzimuaa brna tiesisko stvokli k personiskajs, t mantiskajs attiec%2łbs.
Ar adopciju brnam izbeidzas radniec%2łbas attiec%2łbas ar veckiem un viFu radiniekiem un ar tm
saist%2łts personisks un mantisks ties%2łbas un pienkumi pret viFiem.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. un 10.03.2005. likumu, kas stjas spk 07.04.2005.)
174. (Izslgts ar 10.03.2005. likumu, kas stjas spk 07.04.2005.)
175. Adopciju var atcelt tiesa, ja pilngad%2łgais adopttais ar adopttju vienojuaies par adopcijas
atcelaanu. Atceatcelaanu.
(10.03.2005. likuma redakcij, kas stjas spk 07.04.2005.)
176. Ar adopcijas atcelaanu tiek atjaunotas radniec%2łbas tiesisks attiec%2łbas adopttajam un viFa
pcncjiem ar adoptt biolo#iskajiem veckiem un viFu radiniekiem.
Ja ar adopcijas nodibinaanu adopttais ir ieguvis adopttja uzvrdu vai citu vrdu vai viFam ir
Lapa 19 no 41
main%2łts personas kods, tiesa, ja tas ir adoptjam interess, var saglabt iegkto uzvrdu, vrdu un
personas kodu pc adopcijas atcelaanas.
(10.03.2005. likuma redakcij, kas stjas spk 07.04.2005.)
Trea apakanoda Aizgd%2łba
(ApakanodaI. Vecku un brnu personisks attiec%2łbas
(Ieda177. L%2łdz pilngad%2łbas sasniegaanai (219.p.) brns ir vecku aizgd%2łb.
Aizgd%2łba ir vecku ties%2łbas un pienkums rkpties par brnu un viFa mantu un prstvt brnu viFa
personiskajs un mantiskajs attiec%2łbs.
Rkpes par brnu noz%2łm viFa aprkpi, uzraudz%2łbu un ties%2łbas noteikt viFa dz%2łvesvietu.
Brna aprkpe noz%2łm viFa uzturaanu, t.i., diena, ap#rba, mjok nodroainaanu, brna kopaanu un viFa izgl%2łtoaanu un audzinaanu (gar%2łgs un fizisks att%2łst%2łbas
nodroainaana, pc iespjas ievrojot viFa individualitti, spjas un intereses un sagatavojot brnu
sabiedriski der%2łgam darbam).
Brna uzraudz%2łba noz%2łm rkpes par brna paaa droa%2łbu un treas personas apdraudjuma novraanu.
Ar ties%2łbm noteikt brna dz%2łvesvietu saprotama dz%2łvesvietas #eogrfisk izvle un mjok Rkpes par brna mantu noz%2łm gd%2łbu par brna mantas uzturaanu un izmantoaanu ts saglabaanai
un vairoaanai.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
178. Kop dz%2łvojoai vecki aizgd%2łbu %2łsteno kop%2łgi. Ja starp veckiem rodas domstarp%2łbas, ts iza7ir
briFtiesa, ja likum nav noteikts citdi.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
178.1 Ja vecki dz%2łvo a7irti, vecku kop%2łga aizgd%2łba turpins. Ikdienas aizgd%2łbu %2łsteno tas no
veckiem, pie kura brns dz%2łvo. Jautjumos, kas var bktiski ietekmt brna att%2łst%2łbu, vecki lmumu
pieFem kop%2łgi. Vecku domstarp%2łbas atrisinmas a likuma 178.pant noteiktaj krt%2łb.
Vecku kop%2łga aizgd%2łba izbeidzas, nodibinot uz vecku vienoaans vai tiesas nolmuma pamata
viena vecka atsevia7u aizgd%2łbu.
Tam no veckiem, kura atsevia7 aizgd%2łb brns atrodas, ir visas no aizgd%2łbas izrietoas ties%2łbas
un pienkumi. Otram veckam ir saskarsmes ties%2łba atbilstoai a likuma 181. un 182.panta
noteikumiem.
Vecku str%2łds par aizgd%2łbas ties%2łbm iza7irams, Femot vr brna intereses un noskaidrojot brna
viedokli, ja vien viFa pats spj to formult.
Ja mirst tas no veckiem, kura aizgd%2łb atrodas brns, k ar%2ł tad, ja viFam nav iespjams aizgd%2łbu
%2łstenot, brns priet otra vecka aizgd%2łb, izFemot gad%2łjumu, kad briFtiesa brna interess atz%2łst
par vajadz%2łgu iecelt viFam aizbildni.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
Lapa 20 no 41
179. Vecku pienkums ir samr ar viFu mantas stvokli uzturt brnu. `is pienkums gulstas uz
tvu un mti l%2łdz laikam, kad brns pats var sevi apgdt.
Pienkums gdt par brna uzturaanu neizbeidzas, ja brns nedz%2łvo kop ar vienu no veckiem vai
abiem veckiem.
Ja brnam ir paaam sava manta, bet veckiem ts nepietiek brnam nepiecieaamo uztura izdevumu
segaanai, aos izdevumus var segt no brna mantas ienkumiem; ja ao ienkumu nepietiek, var izlietot
daJa vecku nav vai viFi nespj uzturt brnu, ais pienkums l%2łdz%2łgs davecvecku mantas stvoklis ir nevienl%2łdz%2łgs, tiesa var noteikt viFiem uzturaanas pienkumu samr
ar katra mantas stvokli.
Minimlo uzturl%2łdzekneatkar%2łgi no viFa mantas stvokminimumu un brna vecumu.
Ja ir radies str%2łds par uzturl%2łdzeklmumu par to, kd apmr atbildtjam pagaidm, l%2łdz str%2łda iza7iraanai, jsedz brna uzturaanas
izdevumi. Brna pagaidu uzturl%2łdzekminimlo brna uzturl%2łdzek(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
180. (Izslgts ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
181. Brnam ir ties%2łbas uzturt personiskas attiec%2łbas un tieaus kontaktus ar jebkuru no veckiem
(saskarsmes ties%2łba).
Katram veckam ir pienkums un ties%2łbas uzturt personiskas attiec%2łbas un tieaus kontaktus ar brnu.
`is noteikums piemrojams ar%2ł tad, ja brns a7irts no viena vai no abiem veckiem. Tam veckam,
kura nedz%2łvo kop ar brnu, ir ties%2łbas saFemt ziFas par viFu, it %2łpaai ziFas par viFa att%2łst%2łbu,
vesel%2łbu, sekmm mc%2łbs, interesm un sadz%2łves apstkBrnam ir ties%2łbas uzturt personiskas attiec%2łbas un tieaus kontaktus ar brvecveckiem, k ar%2ł citm personm, ar kurm brns ilgu laiku ir dz%2łvojis nedal%2łt saimniec%2łb, ja tas
atbilst brna interesm.
Veckiem un personm, kurm ir saskarsmes ties%2łba attiec%2łb uz brnu vai kuru aprkp brns
atrodas, ir pienkums atturties no tdm darb%2łbm, kas vartu negat%2łvi iespaidot brna attiec%2łbas ar
kdu no veckiem.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
182. Str%2łda gad%2łjum krt%2łbu, kd var izmantot saskarsmes ties%2łbu, nosaka tiesa, izprasot briFtiesas
atzinumu. Tikl%2łdz ir saFemts briFtiesas atzinums, tiesa nekavjoties uzaicina puses paskaidrojumu
sniegaanai un nosaka saskarsmes ties%2łbas pagaidu izmantoaanas krt%2łbu.
Tiesa var noteikt, ka zinmu laika periodu (nedlaiku u.tml.) brns pavada pie t vecka, kuram nav piea7irtas aizgd%2łbas ties%2łbas, vai ar%2ł viFu
satikaans laiku.
Saskarsmes ties%2łbu attiec%2łb uz brnu var ierobe~ot, turklt, ja nepiecieaams, var noteikt, ka ar brnu
dr%2łkst tikties tikai treas personas kltbktn vai noteikt viet, ciktl tas atbilst brna interesm. Tiesa
var uz laiku atFemt saskarsmes ties%2łbu, ja saskarsme kait brna interesm un kaitjums citdi nav
Lapa 21 no 41
novraams.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
183. Kamr brni dabk no saviem veckiem uzturu, viFiem jstrd vecku mjas darbi bez ties%2łbas
pras%2łt par to kdu atl%2łdz%2łbu, ja vien t viFiem nav noteikti apsol%2łta.
184. (Izslgts ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
185. Ja brni neklausa vai nepakbriFties.
Brns var vrsties pc pal%2łdz%2łbas briFties, ja vecki noteikuai viFam nepamatotus ierobe~ojumus
vai raduas citas domstarp%2łbas viFu attiec%2łbs.
Domstarp%2łbu atrisinaanai, ja nepiecieaams, brnam iece(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
186. Vecki kop%2łgi prstv brnu viFa personiskajs un mantiskajs attiec%2łbs (kopprstv%2łba). Ja
vecki dz%2łvo a7irti, kopprstv%2łba iespjama tikai tad, ja abi vecki ir vienojuaies par kop%2łgu
aizgd%2łbu vai ir pieFemams, ka pastv vecku kop%2łga aizgd%2łba (178.1 p.).
Viens no veckiem vienpersoniski prstv brnu viFa personiskajs un mantiskajs attiec%2łbs, ja:
1) otrs vecks nav sasniedzis pilngad%2łbu, izFemot gad%2łjumu, kad viFa ir stjies laul%2łb;
2) otrs vecks ir miris;
3) ar vienoaanos vai tiesas spriedumu aizgd%2łbas ties%2łbas piea7irtas vienam veckam, izFemot
gad%2łjumus, kad saskaF ar likumu brnu viFa personiskajs attiec%2łbs prstv abi vecki;
4) par kdu no veckiem nodibinta aizgdn%2łba sakar ar viFa atz%2łaanu par r%2łc%2łbnespj%2łgu gara
slim%2łbas vai plnprt%2łbas d< vai sakar ar izlaid%2łgu vai iza7rd%2łgu dz%2łvi, alkohola vai narkotiku
prmr%2łgu lietoaanu.
Katram no veckiem ir ties%2łbas veikt tiesiskas darb%2łbas, kuras ir brna interess, ja pastv
nokavjuma risks. Par veiktajm darb%2łbm viFam ir pienkums nekavjoties paziFot otram veckam,
izFemot gad%2łjumu, kad a%2łs darb%2łbas veicis tas vecks, kuram ir ties%2łbas vienpersoniski prstvt
brnu.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
187. *stenojot ties%2łbas noteikt brna dz%2łvesvietu, vecki var atpras%2łt brnu no jebkuras treas
personas. `%2łs vecku ties%2łbas var ierobe~ot, ja briFtiesa atz%2łst, ka ir faktiski a7raliedz iespju aprkpt brnu (203.p.).
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
188. Pienkums apgdt veckus un vajadz%2łbas gad%2łjum ar%2ł vecveckus gulstas uz visiem brniem
l%2łdz%2łgs daJa brnu mantas stvoklis ir nevienl%2łdz%2łgs, tiesa var noteikt viFu apgdaanas pienkumu samr ar
katra mantas stvokli.
Brnu var atbr%2łvot no pienkuma apgdt veckus, ja tiek konstatts, ka vecki bez dibintiem
iemesliem izvair%2łjuaies pild%2łt vecku pienkumus.
Mazbrniem japgd katrs no vecveckiem, ja to nevar pdj laultais un brni.
Lapa 22 no 41
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
189. Brni var noslgt ar saviem veckiem visdus tiesiskus dar%2łjumus. Kamr brni ir nepilngad%2łgi,
adi dar%2łjumi nosldzami tikai ar briFtiesas l%2łdzdal%2łbu, kura iece< aim gad%2łjumam aizbildFus.
II. Vecku un brna mantisks attiec%2łbas
(Ieda190. Nepilngad%2łgo brnu manta, izFemot 195. pant minto, atrodas vecku prvald%2łb; ja viens no
veckiem mirst vai citu iemeslu d< nevar brnu mantu prvald%2łt, to prvalda otrs no veckiem viens
pats.
191. Vecki prvalda brnu mantu ar aizbildFu ties%2łbm un pienkumiem, bet viFi ir atsvabinti no
pienkuma sniegt nor7inos s%2łkas ziFas par izdevumiem brnu uzturam, nordot tikai ao izdevumu
kopsummu.
192. Atsavint brnu mantu vecki var tikai ar aizbildFu ties%2łbm.
193. Kad brnam piekr%2łt kda manta, tad tas no veckiem, kam piekr%2łt a%2łs mantas prvald%2łba, sastda
mantas sarakstu un iesniedz to briFtiesai.
194. Ja vecki brna mantu prvalda neatbilstoai brna interesm, briFtiesa var uzlikt viFiem par
pienkumu sniegt nor7inos s%2łkas ziFas ar%2ł par izdevumiem brna uzturam (191.p.), piepras%2łt
pietiekamu brna mantas nodroainjumu, k ar%2ł atstdint viFus no brna mantas prvald%2łbas,
uzdodot to vienam no veckiem vai %2łpaai aim nolkkam ieceltam aizbildnim.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
195. Par brnu br%2łvo mantu, kas izFemta no vecku prvald%2łbas, ja brni sasnieguai seapadsmit gadu
vecumu, jatz%2łst:
1) viss, ko brni ieguvuai ar savu personisko darbu vai ar vecku piekriaanu patstv%2łgi nodarbojoties
kd arod, rkpniec%2łb vai tirdzniec%2łb u. tml.;
2) viss, ko vecki no brniem piederoas mantas nodod viFu br%2łv prvald%2łb;
3) visa manta, kuru brniem bez atl%2łdz%2łbas piea7%2łruai radinieki vai citas personas ar nosac%2łjumu, lai
brni to prvald%2łtu un lietotu patstv%2łgi, izFemot mantu, kas piea7irta noteiktam mr7im.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
196. Kad brniem ir str%2łds ar veckiem par savu mantu, viFi var aizstvt savas ties%2łbas tiesas ce<.
197. Par saist%2łbm, ko noslguai vecku aizgd%2łb esoaie nepilngad%2łgie bez vecku ziFas un
piekriaanas, vecki neatbild, ja viFi paai nav no t ieguvuai kdu labumu. Tpat vecki neatbild ar
savu mantu ar%2ł par piedziFm par viFu brnu izdar%2łtu neatnord%2łtos gad%2łjumus.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
III. Aizgd%2łbas ties%2łbu izbeigaans un aprobe~oaana
(Ieda198. Aizgd%2łba izbeidzas:
1) ar vecku vai brna nvi;
Lapa 23 no 41
2) kad pazuduaais no veckiem atz%2łts par miruau;
3) kad brnu adoptjusi trea persona;
4) kad brns sasniedzis pilngad%2łbu;
5) kad aizgd%2łbas ties%2łbas veckiem atFemtas ar tiesas spriedumu (200.p.).
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
199. Ar tiesas spriedumu (198. p. 5. pk.) atFemts aizgd%2łbas ties%2łbas var atjaunot ar tiesas
spriedumu.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
200. Veckam var atFemt aizgd%2łbas ties%2łbas, ja:
1) vecks ar brnu apietas sevia7i slikti;
2) vecks nerkpjas par brnu vai nenodroaina brna uzraudz%2łbu un tas var apdraudt brna fizisko,
gar%2łgo vai tikumisko att%2łst%2łbu;
3) vecks ir devis piekriaanu brna adopcijai.
Aizgd%2łbas ties%2łbu atFemaanu vienam vai abiem veckiem k galjo l%2łdzekli piemro tiesa. Tiesa,
neatFemot aizgd%2łbas ties%2łbas, var ar%2ł br%2łdint veckus un uzlikt viFiem par pienkumu izpild%2łt
noteiktas darb%2łbas brna apdraudjuma novraanai.
AtFemot aizgd%2łbas ties%2łbas vienam veckam, tiesa nodod brnu otra vecka atsevia7 aizgd%2łb. Ja
aizgd%2łba, ko vartu %2łstenot otrs vecks, viFa r%2łc%2łbas nespjas d< nepietiekami aizsargtu brnu no
apdraudjuma vai aizgd%2łbas ties%2łbas tiek atFemtas abiem veckiem, tiesa uzdod briFtiesai iecelt
brnam aizbildni.
(12.12.2002. likuma redakcij ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 10.03.2005. un 22.06.2006. likumu, kas stjas spk
01.01.2007.)
201. Ja nepilngad%2łgais dodas laul%2łb, vecki zaud ties%2łbu prstvt savu nepilngad%2łgo brnu un
prvald%2łt viFa nebr%2łvo mantu (190. p.). Ja adu laul%2łbu a7ir vai atz%2łst par neesoau, vecku ties%2łbas
prvald%2łt nebr%2łvo mantu neatjaunojas.
202. (Izslgts ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
203. Brna aprkpes ties%2łbas veckam tiek atFemtas, ja briFtiesa atz%2łst, ka:
1) ir faktiski a7ra2) brns atrodas vesel%2łbai vai dz%2łv%2łbai b%2łstamos apstkvai nolaid%2łbas d<);
3) vecks 4) vecks ir devis piekriaanu brna adopcijai;
5) konstatta vecka vardarb%2łba pret brnu vai ir pamatotas aizdomas par vecka vardarb%2łbu pret
brnu.
`ajos gad%2łjumos aprkpi %2łsteno otrs vecks, bet, ja ar%2ł tam ir a7rarpus#imenes aprkpi.
Lapa 24 no 41
AtFemts aprkpes ties%2łbas veckam atjauno, kad briFtiesa atz%2łst, ka vairs nepastv a panta pirmaj
da< mintie apstkbriFtiesa lemj par nepiecieaam%2łbu atFemt veckam aizgd%2łbas ties%2łbas, izFemot gad%2łjumus, kad
aprkpes ties%2łbas nevar atjaunot no vecka neatkar%2łgu apstk(22.06.2006. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2007.)
204. Kad viens no veckiem atz%2łts par makstnespj%2łgu pardnieku, brnu mantu prvalda otrs no
veckiem vai aim nolkkam iecelts aizbildnis.
205. Kad lietu par viena no veckiem makstnespju izbeidz vai kad atce< pr viFu nodibinto
aizgdn%2łbu, ties%2łbu prvald%2łt brnu mantu atjauno vien%2łgi ar briFtiesas atTRE` NODA%3łA
Radniec%2łba un svain%2łba
206. Par radniec%2łbu sauc divu vai vairku personu starp ar dzimaanu raduaos attiec%2łbu.
Radniec%2łbas tuvumu noteic pc l%2łnijm un pakpm.
Vienas personas izcelaans no otras tieai ar dzimaanu rada pakpi. Ar katru jaunu dzimaanu rodas
jauna pakpe. Vairku neprtraukti turpinoaos pakpju sakaru sauc par l%2łniju. L%2łnijas ir taisnas un
snu.
207. Radinieki taisn l%2łnij ir tie, kuri cluaies viens no otra ar dzimaanu un kurus sauc vai nu par
augaupjiem, vai lejupjiem radiniekiem, raugoties pc t, vai skaita no brniem uz veckiem, vai
otrdi. SaskaF ar to ar%2ł paau l%2łniju sadala augaupej un lejupj. Pie pirms pieder tvs, mte,
vectvs, vecmmupdjo brni utt.
208. Radinieki snu l%2łnij ir tie, kas cluaies no vienas kopjas treas personas ciltstva vai
ciltsmtes. Tdi radinieki ir brlejupjiem, vectva un vecmmu209. No vienas kopjas treas personas cluaos radinieku kop%2łbu sauc par cilti.
210. Radniec%2łbas tuvumu starp divm personm taisn l%2łnij noteic pc pakpju, t. i., dzimaanu
skaita. Dls attiec%2łb pret tvu stv pirmaj radniec%2łbas pakp, brna brns pret vectvu otraj,
brna brna brns pret vectva tvu treaaj radniec%2łbas pakp utt.
211. Radniec%2łbas tuvuma noteikaanai sanu l%2łnija starp divm personm ievro tikai pakpju jeb
dzimaanu skaitu, un no vienas no a%2łm personm, neieskaitot viFu paau, skaita augaup taisn l%2łnij uz
viFu kopjo treao personu un no a%2łs pdjs lejup uz otru no a%2łm personm, %2łsti bratrodas otraj radniec%2łbas pakp, tva vai mtes brlis ar brmsa ar br 212. Radniec%2łbu, kas saista personas divs vai vairks radniec%2łbas attiec%2łbs, sauc par divkrau vai
vairkkrtju radniec%2łbu.
213. Radniec%2łba brbrviena tva, bet no da~dm mtm, vai otrdi no vienas mtes, bet no da~diem tviem; pirmaj
gad%2łjum brpusmsm.
Piez%2łme. Divu laulto brnus, ko katrs no viFiem piedz%2łvojis agrks laul%2łbs, neskaita sav starp
par radiniekiem.
Lapa 25 no 41
214. Pie #imenes aaurk noz%2łm pieder laultie un viFu brni, kamr tie vl atrodas nedal%2łt
saimniec%2łb.
215. Viena lault attiec%2łbu ar otra radiniekiem sauc par svain%2łbu.
Ar laul%2łbu nodibint svain%2łba paliek spk ar%2ł pc laul%2łbas izbeigaans.
Svain%2łbas pakpe ar vienu no laultajiem ir tda pati k radniec%2łbas pakpe ar otru.
CETURT NODA%3łA
Aizbildn%2łba un aizgdn%2łba
Vispr%2łgi noteikumi
216. Personas, kam vajadz%2łga aizsardz%2łba, k ar%2ł mantu, kas palikusi bez prvald%2łtja, uztic aizbildFu
vai aizgdFu gd%2łbai, kuriem mints personas un manta jprstv.
217. Aizbildn%2łbu nodibina pr nepilngad%2łgajiem. Aizgdn%2łbu nodibina:
1) pr personm, kuras tiesa atzinusi par r%2łc%2łbas nespj%2łgm gara slim%2łbas vai plnprt%2łbas d< (358.
p.);
2) pr personm izlaid%2łgas vai iza7rd%2łgas dz%2łves d< (365. p.);
3) pr promesoau un pazuduau personu mantu (371. p.);
4) pr mantojuma masu;
5) pr konkursa masu.
218. Aizbildn%2łbas un aizgdn%2łbas lietas przina briFtiesas.
(22.06.2006. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2007.)
Pirm apakanodaAizbildn%2łba pr nepilngad%2łgajiem
I. Nepilngad%2łba
219. Nepilngad%2łba abu dzimumu personm turpins tik ilgi, kamr ts sasniedz astoFpadsmit gadu
vecumu.
220. IzFmuma gad%2łjumos un sevia7i svar%2łgu iemeslu d<, kad nepilngad%2łg aizbildFi un tuvkie
radinieki apliecina, ka viFa uzvedas nevainojami un spj patstv%2łgi aizsargt un aizstvt savas
ties%2łbas un izpild%2łt savus pienkumus, nepilngad%2łgo var izsludint par pilngad%2łgu ar%2ł pirms
astoFpadsmit gadu vecuma sasniegaanas, bet ne agrk, kamr viFa sasniedzis pilnus seapadsmit
gadus.
221. Pilngad%2łbu pirms termiFa (220. p.) piea7ir attiec%2łg briFtiesa, kuras lmumu apstiprina tiesa.
Par pilngad%2łgu uzskatma persona, kas likum paredztaj krt%2łb stjusies laul%2łb pirms
astoFpadsmit gadu vecuma.
II. Aizbildn%2łbas nodibinaana
Lapa 26 no 41
222. Bez vecku aizgd%2łbas palikuaam brnam iece(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
223. Tvs un mte uz aizgd%2łbas ties%2łbu pamata ir sava nepilngad%2łg brna dabiskie aizbildFi.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
224. Vecki, kuri zaudjuai aizgd%2łbas ties%2łbas, nevar bkt ar%2ł brna aizbildFi. Ja pc tiesas sprieduma
vai kda cita no paau gribas neatkar%2łga iemesla d< abi vecki zaud aizgd%2łbas ties%2łbas, brnam
nodibinma aizbildn%2łba, bet, ja ts zaud tikai viens vecks, aizbildn%2łba nodibinma gad%2łjumos, kad
tas nepiecieaams brna interess.
Tas pats attiecas ar%2ł uz nepilngad%2łg mantu, kas tam dvinta vai novlta ar nosac%2łjumu, lai to
neprvald%2łtu vecki.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
225. Kad viens no veckiem mirst, aizbildn%2łba piekr%2łt otram bez briFtiesas apstiprinjuma, ja brns
bija abu vecku kop%2łg aizgd%2łb.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
226. Kad viens no veckiem mirst un otrs dodas jaun laul%2łb, pdjais paliek joprojm par savu
agrks laul%2łbas nepilngad%2łgo brnu dabisko aizbildni, bet viFam ir pienkums paziFot briFtiesai par
paredzamo doaanos laul%2łb un izdal%2łt mirua mantu saskaF ar mantojuma ties%2łbu noteikumiem, k
ari izdot vai pienc%2łgi nodroaint brniem pienkoaos mantas dapiedaloties attiec%2łgajai briFtiesai, kura aaj gad%2łjum brnu intereau aizsardz%2łbai iece< sevia7us
aizbildFus, kas pc izdal%2łaanas pabeigaanas tkliF atsvabinmi.
Ja tas no veckiem, kura atsevia7 aizgd%2łb atrodas brns, dodas jaun laul%2łb, briFtiesa, ja brna
intereses to prasa, veic nepiecieaamos uzraudz%2łbas paskumus un vajadz%2łbas gad%2łjum iece< brnam
aizbildni. Brna mantas prvald%2łb vecks, kura dodas jaun laul%2łb, paknoteikumiem par aizbildn%2łbu.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
227. Ja laultais, kas prdz%2łvojis otru laulto, dodas jaun laul%2łb, viFa iepriekajs laul%2łbas brnu
mantas prvald%2łb ir pakjiesniedz briFtiesai brnu mantas saraksts un ik gadus prskats par savu prvald%2łbu.
228. (Izslgts ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
229. Abiem veckiem ir ties%2łba testament iecelt aizbildFus saviem brniem k jau esoaiem, t ari
gaidmiem.
R%2łkojums par aizbildn%2łbu paliek spk ar%2ł td testament, kura citi noteikumi atz%2łti par spk
neesoaiem.
Noteikti un neapaaubmi pierd%2łtam tva vai mtes nodomam iecelt par aizbildni saviem brniem
zinmas personas ir tds pats. spks k iecelaanai ar testamentu.
(Ceturt da (Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
230. AizbildFi, kas iecelti vecku testament, pielai~ami izpild%2łt savus aizbildFu pienkumus bez
briFtiesas apstiprinjuma.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
Lapa 27 no 41
231. Ar%2ł visas citas personas, kas testament kaut ko novl nepilngad%2łgajiem, var tiem iecelt
aizbildFus novlts mantas prvald%2łbai; t pati ties%2łba pieder katram, kas, dz%2łvs bkdams, piea7ir
nepilngad%2łgajam kaut ko no savas mantas. `d krt ieceltie aizbildFi tomr japstiprina briFtiesai.
232. Visos gad%2łjumos, kad testament ieceltie aizbildFi japstiprina briFtiesai (231. p.), viFus var
apstiprint, tikai prliecinoties par viFu spjm un %2łpaa%2łbm.
233. Testament iecepaau viFu ieclumu saist%2łt ar zinmiem nosac%2łjumiem vai termiFiem.
234. Ja brns palicis bez aizgd%2łbas, ikvienam, bet it %2łpaai brna tuvkajiem radiniekiem, ir
pienkums vrsties briFties par aizbildFa iecelaanu.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
235. Aizbildn%2łba pr nepilngad%2łgajiem, izFemot a likuma 229.pant minto gad%2łjumu, piekr%2łt
vispirms viFu tuvkajiem radiniekiem, bet tam ir nepiecieaams briFtiesas apstiprinjums.
Par tuvkajiem nepilngad%2łgo radiniekiem uzskatami tie, kas, `iem nepilngad%2łgajiem mirstot, bktu
viFu likumiskie mantinieki.
Par aizbildFiem briFtiesa izrauga no viendi tuviem radiniekiem piemrotkos, bet, ja tuvkie
izrd%2łtos nepiemroti, tad tlkos.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
236. Ja starp nepilngad%2łgo radiniekiem neatrodas spj%2łgi vai ar%2ł ja spj%2łgie nevar uzFemties
aizbildn%2łbu, vai ja viFus atlai~ no aizbildFu amata likumisku iemeslu d<, k ar%2ł ja nepilngad%2łgajiem
nemaz nav radinieku, aizbildFus iece< briFtiesa no citu personu vidus, un tai jr%2łkojas aaj ziF paaai
no sevis, tikl%2łdz t dabk zint, ka ir tdi piln%2łgi briFi.
237. Ja aizbildnis ir pagaidm kavts uzFemties aizbildn%2łbu, l%2łdz ao kavkiece< pagaidu aizbildni.
(12.12.2002. likuma redakcij, kas stjas spk 01.01.2003.)
238. Neviens nedr%2łkst piesavinties aizbildFa ties%2łbas pr nepilngad%2łgajiem un viFu mantu, kamr
nav iecelts par aizbildni pc likuma vai testamenta. Td< nekda tdu personu darb%2łba, kuras
patvar%2łgi uzFmuas aizbildn%2łbu, nav spk un tm jatl%2łdzina nepilngad%2łgajiem visi ar to nodar%2łtie
zaudjumi. Tomr tuvkie radinieki, bet, ja tdu nav, ar%2ł citas personas var iepriekaji Femt
nepilngad%2łgos sav aprkp un pagaidm apsargt viFu mantu, kamr briFtiesa pc ao personu
paziFojuma dod attiec%2łgus r%2łkojumus.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
239. AizbildFus iece< ar briFtiesas lmumu, par ko aizbildnim izdod apliec%2łbu.
III. Personas, ko var iecelt par aizbildFiem
240. Visos tajos gad%2łjumos, kad aizbildFa apstiprinaana vai iecelaana ir atkar%2łga no briFtiesas, tai
jraugs, lai apstiprinmajai vai iecespjas un %2łpaa%2łbas.
241. łriFtiesai pienkas vispr nepielaist pie aizbildn%2łbas, bet, ja iecelaana jau notikusi, atcelt no
aizbildn%2łbas visus tos, no kuru prvald%2łbas vartu draudt kds zaudjums nepilngad%2łgajam vai ciest
viFa intereses.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
242. Par aizbildFiem nevar bkt:
Lapa 28 no 41
1) personas, kas atrodas aizgdn%2łb;
2) izslgts;
3) personas, kam jau reiz ar tiesas spriedumu atFemtas aizgd%2łbas ties%2łbas un kas atceltas no
aizbildn%2łbas nekrt%2łgas aizbildFa pienkumu izpild%2łaanas dj;
4) personas, kas atz%2łtas par makstnespj%2łgiem pardniekiem;
5) personas, ko vecki testament noraid%2łjuai no aizbildn%2łbas pr saviem palikuaajiem
nepilngad%2łgajiem;
6) personas, kuru intereses ac%2łm redzami run pretim svar%2łgm aizbilstam interesm;
7) ts briFtiesas locek8) rvalstnieki, izFemot gad%2łjumus, kad aizbildn%2łbu nodibina pr viFu valsts pilsoFiem vai viFi ir tuvi
brna radinieki;
9) nepilngad%2łgas personas.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
243. Aizbildnim jdz%2łvo taj paa pilst vai pagast, kur dz%2łvo aizbilstamais; tikai izFmuma
gad%2łjumos, kad apstkli to prasa, briFtiesa var pielaist par aizbildFiem ari citur dz%2łvojoaas personas.
244. Visi 242. pant mintie iemesli, kas kav kdas personas iecelaanu par aizbildni, ir ar%2ł iemesli
ts atcelaanai, ja tie atkljas tikai pc ts iecelaanas.
IV. Personas, kam ir ties%2łba atteikties pieFemt aizbildFa amatu
245. AizbildFa amats ir sabiedrisks pienkums, no kura neviens nevar atteikties bez likumiska
iemesla.
246. Likumiskie atteikaans iemesli ir adi:
1) valsts vai paavald%2łbas dienests, ar kuru grkti savienot aizbildFa pienkumus;
2) las%2łt vai rakst%2łt nepraaana;
3) vairk k seadesmit gadu vecums;
4) prziFa par trim aizbildn%2łbm vai aizgdn%2łbm vai kaut ar%2ł pr vienu, bet pr tdu, kas saist%2łta ar
lielm pklm;
5) liela #imene;
6) nabadz%2łba;
7) slim%2łba, kas trauc pienc%2łgi izpild%2łt aizbildFa pienkumus;
8) prvietoaans citas briFtiesas iecirkn%2ł;
9) bie~a un ilga dienesta prombktne vai tds dz%2łvesvietas attlums no aizbildn%2łbas atraaans vietas,
kas apgrktina aizbildFa pienkumu izpild%2łaanu.
Lapa 29 no 41
247. Kas labprt%2łgi uzFemies aizbildFa amatu, lai gan viFam aiz kda no 246. pant mintajiem
iemesliem bijusi ties%2łba atteikties no t, tas nevar aiz t paaa iemesla vlk pras%2łt, lai viFu no
aizbildFa amata atsvabina. Bet, ja kds no aiem iemesliem rodas pc tam, kad viFa jau uzFmies
minto amatu, viFam ir ties%2łba lkgt, lai viFu no t atsvabina.
248. 246. pant mintos atteikaans iemeslus nevar izlietot sev par labu:
1) tas, kas tieai atsac%2łjies no ais ties%2łbas vai nu ar nepilngad%2łga veckiem dotu sol%2łjumu, vai k citdi;
2) tas, kas pieFmis novljumu pc t paaa testamenta, ar kuru viFa iecelts par aizbildni.
249. Likumiskos atteikaans iemeslus var izlietot katrs neatkar%2łgi no t, vai viFa iecelts par aizbildni
pc likuma vai ar testamentu; kas vlas ao ties%2łbu izlietot, tam par adu iemeslu, bet, ja to ir vairki,
tad par tiem visiem kop tikai jpaziFo briFtiesai, tikl%2łdz viFa dabk zint par savu iecelaanu.
250. Ja par aizbildni ieceltais laikus nepaziFo par savu atteikaanos un neuzdod likumiskus
nokavjuma iemeslus vai ja briFtiesa viFa uzdotos iemeslus neievro, viFa atbild par visu, kas
noticis aizbildn%2łb no t laika, kad attiec%2łg briFtiesa viFam par iecelaanu paziFojusi.
251. Kamr apsprie~ par aizbildni iecelt uzdoto atteikaans iemeslu likum%2łbu, briFtiesai pc
iespjas japsarg nepilngad%2łg intereses un, ja vajadz%2łgs, jiece< viFam pagaidu aizbildnis.
V. Aizbildn%2łbas prvald%2łba
1. AizbildFa pienkumi pret aizbilstamo personu
252. AizbildFi atvieto saviem aizbilstamajiem veckus.
253. Ja aizbilstamais neklausa un nepakpal%2łdz%2łbas briFties.
254. Aizbildnim savs aizbilstamais visdi jatbalsta un jaizstv.
255. Aizbildnim sevia7i jgd par sava aizbilstama audzinaanu ar tdu paau rkp%2łbu, ar kdu
apzin%2łgi vecki gdtu par savu brnu audzinaanu. Ja vecki vairs nav dz%2łvi, k ar%2ł tad, ja vecki
nav iecluai %2łpaau audzintju, aizbildnis pats var uzFemties audzinaanu vai ari uztict to kdai citai
personai, kurai uz to ir vajadz%2łgs spjas. Bet ar%2ł aaj pdj gad%2łjum aizbildnim juzrauga
audzinaana.
256. Nepilngad%2łg audzinaanas mr7is ir l%2łdz ar gd%2łbu par viFa vesel%2łbu viFu tikumiski un gar%2łgi
att%2łst%2łt samr ar viFa mantas stvokli, spjm un tieksmm.
257. Nepilngad%2łg izgl%2łt%2łbas un nkam dz%2łvesveida izvles ziF sevia7i jievro viFa vecku griba,
ja t bijusi izteikta, bet, ja viFi nav atstjuai nekdus r%2łkojumus, viFa tuvko radinieku padomi.
Ja vecku atsttie r%2łkojumi izrds aizbilstamajam neizdev%2łgi, aizbildnis var ar briFtiesas piekriaanu
no tiem atkpties.
258. Aizbilstam uzturam var izlietot vien%2łgi nepiecieaamo, sedzot patriFu no viFa mantas
ikgad%2łgiem ienkumiem un vispr samrojot ar tiem visus izdevumus, lai daja vien iespjams, katru gadu vl ietaup%2łtos. `aubu gad%2łjumos aizbildnis lkdz briFtiesas padomu,
kura, raugoties pc apstksegaanai.
Spied%2łgos gad%2łjumos, %2łpaai ja aizbilstamais izrda sevia7as spjas, ko ir lietder%2łgi att%2łst%2łt,
Lapa 30 no 41
audzinaanas izdevumu segaanai var izlietot ar%2ł dapiekriaanu.
Ja trkkst aizbilstam l%2łdzekr7ina.
259. Aizbildnis, k ar%2ł viFa lejupjie radinieki un vispr viFa mantinieki var doties laul%2łb ar viFa
aizbilstamajiem tikai ar briFtiesas at2. Aizbildnis k nepilngad%2łg prstvis
260. Savu br%2łvo mantu (195. p.) nepilngad%2łgais prvalda patstv%2łgi. ViFa var par ao mantu noslgt
dar%2łjumus parasts prvald%2łbas robe~s, un viFa par tiem atbild ar savu br%2łvo mantu.
Ja nepilngad%2łgais atbilstoai likumiem stjas darba attiec%2łbs vai patstv%2łgi nodarbojas kd arod,
amatniec%2łb, tirdzniec%2łb u. tml., viFa var noslgt dar%2łjumus, kas nepiecieaami sakar ar viFa
patstv%2łgo nodarboaanos, un viFa par tiem atbild ar visu savu mantu.
Nepilngad%2łgais ar%2ł aajos gad%2łjumos nevar patstv%2łgi slgt tdus dar%2łjumus, kurus aizbildnis nevar
slgt bez briFtiesas at(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
261. IzFemot gad%2łjumus, kas paredzti 221. un 260. panta, nepilngad%2łgajam nav r%2łc%2łbas spjas, td<
viFu visos tiesiskos dar%2łjumos prstv aizbildnis.
Ja nepilngad%2łgais nosldzis dar%2łjumu, kaut ar%2ł bez sava aizbildFa piedal%2łbas, bet ac%2łm redzami sev
par labu, tas ir spk un saista otru pusi.
Nepilngad%2łga tiesiskie dar%2łjumi iegkst saistoau spku, ja viFa sasniedzis pilngad%2łbu un kpats aizstvt savas ties%2łbas, noteikti atz%2łst no aiem dar%2łjumiem izrietoas saist%2łbas.
262. Aizbildnis viss sava aizbilstam liets darbojas patstv%2łgi un ved ts ar saimnieka ties%2łbm. Bet
visos svar%2łgkajos gad%2łjumos viFam jlkdz briFtiesas nord%2łjumi.
263. Tiesiski dar%2łjumi, ko aizbildnis nosldzis pie briFtiesas vai ar ts piekriaanu, ir saistoai, un
vlk tos nevar apstr%2łdt.
264. Prvs aizbildnim jprstv savs aizbilstamais. Bez viFa tas nevar ties ne celt pras%2łbu, ne
atbildt, izFemot likum nord%2łtos gad%2łjumus.
265. Prvas, kuru priekamets ir svar%2łgs un vrt%2łgs un kuras var bkt saist%2łtas ar lieliem izdevumiem,
k ari tdas, kuru iznkumu grkti paredzt, aizbildnis var uzskt nepilngad%2łg viet, ieprieka izlkdzot
briFtiesas piekriaanu un vajadz%2łgos nord%2łjumus. Ja a noteikuma neievroaanas d<
nepilngad%2łgajam rodas zaudjums, aizbildnim jatl%2łdzina viFam visi izdevumi un zaudjumi.
266. Aizbildnis atbild ar savu mantu par tiesas izdevumiem tds pras%2łbs, kuras viFa aiz nolaid%2łbas
pie267. Kad starp nepilngad%2łgo un aizbildni izceintereses saduras, briFtiesa iece< aizbilstamajam sevia7u aizbildni. Bet, ja aizbilstamajam ir vairki
aizbildFi, tad viens no viFiem, kas nav ieinterests, var vest prvu pret prjiem.
268. L%2łgumus un citus tiesiskus dar%2łjumus starp nepilngad%2łgo un viFa aizbildni var noslgt tikai ar
briFtiesas piekriaanu. Ja nepilngad%2łgajam ir tikai viens aizbildnis, tad ad gad%2łjum viFam jiece<
vl otrs.
Lapa 31 no 41
3. Nepilngad%2łg mantas prvald%2łba
269. Aizbildnim jprvalda aizbilstam manta ar tdu paau rkp%2łbu un apzin%2łbu, ar kdu viFa k labs
saimnieks prvalda savas paaa lietas.
270. Pc aizbildn%2łbas pieFemaanas aizbildnim vispirms jnoskaidro nepilngad%2łg mantas sastvs un
jieved tas s%2łk un rkp%2łgi sastdm sarakst. Sarakstu izgatavo divos eksemplros, no kuriem viens
paliek pie aizbildFiem, bet otru uzglab briFties.
ńrglietas, pardu pras%2łjumu dokumenti, kred%2łtiest~u z%2łmes un vrtspap%2łri, kas atrasti, sarakstu
sastdot, uzglabjami briFtiesa.
271. Ja kds uzsk prvald%2łt nepilngad%2łg mantu, nesastdot tas sarakstu, tas atceaizbildn%2łbas un atbild par visiem zaudjumiem, kas rodas aizbilstamajam no viFa prvald%2łbas.
272. Tam no veckiem, kas pc otra nves ir palicis par brnu aizbildni, nekavjoties jsastda
mirua atstts mantas saraksts un viens t eksemplrs jiesniedz briFtiesai.
273. Ja mantojums, kas atstts aizbilstamajam, ir apgrktints pardiem, aizbildnim vispirms
jiesniedz attiec%2łgajam notram lkgums uzaicint kreditorus.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
274. Kad kreditori uzzinti, aizbildnim jrkpjas, lai viFus ap mierintu pc iespjas no mantojum
esoas skaidras naudas vai no t%2łrajiem ienkumiem, kas paliek, atskaitot izdevumus vai ar%2ł ieskaitot
abpusjus paradu pras%2łjumus.
275. Ja ar iepriekaj (274.) pant nord%2łtajiem l%2łdzekaizbildnis var aim nolkkam ar briFtiesas piekriaanu noslgt aizFmumu, bet, kad tas nav iespjams,
prdot nevajadz%2łgko no nepilngad%2łga mantas.
276. Aizbildnim ir ties%2łba ar briFtiesas piekriaanu noslgt ar nepilngad%2łg kreditoriem izl%2łgumus
viFam par labu; bet, ja aizbildnis pats ir kreditors ,viFam, izlietojot savu pras%2łjumu, japmierins ar
tdiem paaiem nosac%2łjumiem, kdi paredzti prjiem kreditoriem.
277. Ja uz matojumu guloaie pardi prsniedz t vrt%2łbu un izl%2łgums ar kreditoriem nenotiek,
aizbildnim jlkdz briFtiesas piekriaana ierosint vai nu administrcijas nodibinaanu, vai konkursa
atklaanu par mantojuma masu. .
Ja briFtiesa dod savu piekriaanu konkursa atklaanai par mantojuma masu, aizbildnim jgrie~as pie
konkursa valdes un kreditoriem, lai nepilngad%2łgajam pa konkursa laiku dod uzturam nepiecieaamos
l%2łdzek278. Aizbilstamajam piekrituas kustams lietas, kas maitjas vai vispr knav vajadz%2łgas viFam lietoaanai, aizbildnim nekavjoties jprdod par iespjami izdev%2łgku cenu,
nelkdzot aim nolkkam %2łpaau at279. Prdot nepilngad%2łgajam piederoaas kustams lietas, kas nemaitjas, pie1) ja tas nepiecieaams pardu samaksai, kuri gu< uz aim nepilngad%2łgajam piekrituao mantojumu, vai
ar%2ł viFa uzturam;
2) ja mints lietas ir bijuaas preces, ar ko mantojuma atstjjs tirgojies.
Katrai adai prdoaanai aizbildnim ieprieka jlkdz briFtiesas atLapa 32 no 41
280. Prdot nepilngad%2łgajam piederoau nekustamo %2łpaaumu pie1) izdalot mantojumu starp pilngad%2łgajiem un nepilngad%2łgajiem mantiniekiem;
2) neatliekamu paradu samaksai, kas prgjusi uz viFu kopa ar mantojumu;
3) ja nav nekdu citu l%2łdzek4) ja prdoaana ir vien%2łgais l%2łdzeklis novrst nepilngad%2łgajam draudoau ievrojamu zaudjumu.
Par tdiem gad%2łjumiem aizbildnim jziFo briFtiesai, kura, apsvrusi nord%2łtos apstkprliecinjusies par nodomts prdoaanas vajadz%2łbu vai der%2łgumu, vai nu pati atnekustamais %2łpaaums novrtts ne augstk par desmittkkstoa latiem, vai ar%2ł, ja tas novrtts augstk,
iesniedz lietu iza7irt tiesai.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 22.06.2006. likumu, kas stjas spk 01.01.2007.)
281. Prdoaanai nav vajadz%2łga tiesas at1) kad to izdara, izpildot likum%2łg spk nkuau tiesas spriedumu;
2) kad t persona, no kuras mantojuma lieta prgjusi nepilngad%2łgajam %2łpaaum, pati testament vai
k citdi noteikusi to prdot;
3) kad to prasa trea persona, kam ir uz to ties%2łba. Visos aajos gad%2łjumos prdoaana izdarma
briFtiesas uzraudz%2łb.
282. Ja mantojuma atstjjs tieai aizliedzis prdot kdu lietu, kuru paturot nepilngad%2łgajam rastos
ac%2łm redzams zaudjums, aizbildnis var lkgt briFtiesu, lai minto aizliegumu atce<.
283. Nepilngad%2łg kustamo un nekustamo mantu var prdot vai nu izsol, vai paai aizbildFi par
br%2łvm cenm, raugoties pc t, k briFtiesa atz%2łst par izdev%2łgku. AizbildFi, viFu laultie un brni
nekd ziF nedr%2łkst pirkt aizbilstam mantu.
284. 279. 283. panta noteikumi par prdoaanu attiecas ar%2ł uz visiem citiem aizbilstamo mantas
atsavinaanas veidiem.
285. Ja aizbilstamajam piederoau nekustamo %2łpaaumu atsavina vai apgrktina ar lietu ties%2łbm vai
pardiem bez briFtiesas atapgrktinjums nav spk un nav koroborjams.
`dus dar%2łjumus par kustamo mantu vai saist%2łbu ties%2łbm, ja tie kait aizbilstamajam, var apstr%2łdt.
Tikl%2łdz briFtiesai nk zinmi adi gad%2łjumi, tai jgd, lai jauniecepras%2łbas pret bijuao aizbildni vai aizbilstam pretl%2łdzju, vai tlkiem Bijuaais aizbilstamais pats var celt pras%2łbu gada laik pc pilngad%2łbas sasniegaanas.
286. Bez briFtiesas atuzteikt, ne cedt.
287. Ja aizbildnim ced kdas treas personas pras%2łjumu pret nepilngad%2łgo, aizbildnis zaud savu
pras%2łjuma ties%2łbu nepilngad%2łgajam par labu.
288. Ja nepilngad%2łg manta sastv no lauku nekustamiem %2łpaaumiem, aizbildnim jgrie~ sevia7a
vr%2łba uz to, lai lauki bktu pienc%2łgi apstrdti, lopi labi uzturti, kas izlabotas, visdi ienkumi
Lapa 33 no 41
pienc%2łgi ievkti, nodevas un citas sabiedriskas nastas laik segtas un uzFmumi uzturti.
289. Nekustamie %2łpaaumi pilsts aizbildnim juztur lietojami un lab stvokl%2ł, ievcot no tiem
ienkumus un laik sedzot uz tiem kr%2łtoas nodevas.
290. Jaunas kas un ietaises, kas saist%2łtas ar tdiem izdevumiem, ko nevar segt no nekustam
%2łpaauma ienkumiem, aizbildnis nedr%2łkst celt un ier%2łkot bez briFtiesas iepriekajas at291. Ja nekustam %2łpaauma iznomaana ir aizbilstamajam izdev%2łgka, nomas l%2łguma projekts
jiesniedz briFtiesai apstiprint. Aizbildnim paaam, viFa laultajam un brniem ir aizliegts nomt
aizbilstam nekustamo %2łpaaumu.
292. Nepilngad%2łg mantots tirdzniec%2łbas, rkpniec%2łbas vai kds cits uzFmums aizbildnim jturpina uz
nepilngad%2łg r7ina, ja vien tda turpinaana nav saist%2łta ar risku vai tai nestv ce< kdi a7raJautjums par uzFmuma turpinaanu vai izbeigaanu jiza7ir briFtiesai.
293. Aizbildnis var nepilngad%2łg liets un viFa interess noslgt visdus l%2łgumus, k ari pieFemt un
izdar%2łt maksjumus. Visa tda darb%2łba saista nepilngad%2łgo, ja vien aizbildnis to izdar%2łjis lab tic%2łb,
palikdams turklt saimniecisks prvald%2łbas ietvaros un nesaist%2łdams nepilngad%2łgo bez sevia7as
vajadz%2łbas uz ilgku laiku k l%2łdz viFa pilngad%2łbai.
294. Ja aizbildnis ieskata sava aizbilstam interesm par izdev%2łgu iegkt nekustamo %2łpaaumu vai jau
piederoaam nekustamam %2łpaaumam sevia7as ties%2łbas vai servitktus, viFam jlkdz aim nolkkam
briFtiesas iepriekaja at295. Mantojumu, ko aizbilstamais mantojis k no veckiem, t ar%2ł no jebkura cita, aizbildnis dr%2łkst
pieFemt tikai ar inventra ties%2łbu (708. p.). ViFa nedr%2łkst bez briFtiesas atpieFemt, ne to atraid%2łt.
296. Visa skaidr nauda, izFemot nepilngad%2łg krtjiem izdevumiem nepiecieaamo, aizbildnim
jnogulda uz procentiem kd no kred%2łtiestdm.
Ar briFtiesas atnodroainjumu ar nekustamo %2łpaaumu.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
297. Aizbildnis atbild nepilngad%2łgajam par tiem kapitliem, ko viFa nodevis uz procentiem bez
pietiekama nodroainjuma.
Tpat aizbildnis atbild par katru neattaisnotu nokavjumu nepilngad%2łg naudas noguld%2łaan uz
procentiem, un viFam jatl%2łdzina nepilngad%2łgajam ar to radies procentu zaudjums.
298. Aizbildnim aizliegts aizFemties no sava aizbilstam, un viFa nedr%2łkst lietot aizbilstam mantu.
299. Ja aizbildnis ir spiests aizbilstam liets griezties pie citm personm pc pal%2łdz%2łbas, tad viFa
atbild par ao personu darb%2łbu.
Aizbildnim, izvloties pal%2łgus sava aizbilstam nekustam %2łpaauma prvald%2łaanai vai viFa
uzFmumu veaanai, jraugs, lai a%2łs personas dotu pietiekamu nodroainjumu. Ja tdu personu ar
nodroainjumu nav, aizbildnis var pieFemt sev pal%2łgus ari bez nodroainjuma, bet tikai ar briFtiesas
atjauju un pc tam, kad ievktas ziFas par viFu uzticam%2łbu. Pretj gad%2łjum aizbildnis atbild par
pal%2łgu darb%2łbu un nolaid%2łbu.
4. Nor7inaans
300. Aizbildnim ik gadus jdod attiec%2łgajai briFtiesai nor7ins par savu aizbildFa prvald%2łbu.
Lapa 34 no 41
No nor7inu doaanas nav atsvabinti ari tie aizbildFi, kurus testators atsvabinjis no ada pienkuma.
301. Gada nor7ins iesniedzams briFtiesai rakstiski katra gada skum ne vlk par februri; taj
jbkt mantas sastva apz%2łmjumam un s%2łkam sarakstam, pieliekot pc iespjas kv%2łtis tiklab par
visiem gada laik bijuaajiem izdevumiem nepilngad%2łg lab, k ar%2ł par saFemtajiem ienkumiem un
tpat par ienkumu summm, kas palikuaas nesaFemtas.
Ja briFtiesai pret gada nor7inu nav iebildumu, t izdod aizbildnim apliec%2łbu par gada nor7ina
pareiz%2łbu.
302. łriFtiesa prbauda aizbildFu nor7inu pareiz%2łbu gadu pc gada; konstatjot knepilngad%2łg interesm neizdev%2łgu aizbildFu darb%2łbu, t pieprasa no viFiem paskaidrojumus un sper
attiec%2łgus so5. Atl%2łdz%2łba aizbildFiem par izdevumiem un pklm
303. Visi aizbildFa izdevumi izbraukumiem nepilngad%2łg liets, k ar%2ł pal%2łgu, lietve~u u. tml.
atalgojumam un atl%2łdz%2łbai kr%2łt uz nepilngad%2łgo, un aizbildnis liek tos uz viFa r7ina.
304. Visu, ko aizbildnis izlicis no saviem l%2łdzeknepilngad%2łg mantas l%2łdz ar procentiem, ja, pat taup%2łgi saimniekojot, ir bijis nepiecieaams naudu
izlikt vai aizFemties.
`ie izdevumi jnorada pirmaj nor7ina pc to tais%2łaanas.
305. Izdevumi un izliktie l%2łdzektie izlietoti, izbeidzas nelabvl%2łgi, ja vien paau lietu viFa uzscis ar nodomu sekmt nepilngad%2łg
intereses un turklt ar pienc%2łgu uzman%2łbu.
306. Nejauai zaudjumi, kas aizbildnim, izpildot savus pienkumus, raduaies bez viFa vainas, k ari
tie zaudjumi, kas viFam nodar%2łti aizbilstam vainas d<, jatl%2łdzina no aizbilstam mantas.
307. łriFtiesa noteic aizbildnim taisn%2łgu un aizbilstam mantai samr%2łgu atl%2łdz%2łbu, bet ne augstku
par pieciem procentiem no t%2łr ienkuma pc ikgadj nor7ina apstiprinaanas.
Raugoties pc apstkatl%2łdz%2łbu pc aizbildn%2łbas nobeigaanas, aizbildFa prskatu caurlkkoaanas, pieFemaanas un gal%2łgs
nor7inaans ar aizbildni. `%2ł atl%2łdz%2łba nevar prsniegt piecus tkkstoaus latu.
Atl%2łdz%2łbu nesaFem aizbildFi, kas atrodas taisnas l%2łnijas radniec%2łb ar aizbilstamo.
Piez%2łme. Ja aizbildFa atl%2łdz%2łba prsniedz tr%2łssimt latus, briFtiesas lmumi iesniedzami tiesai
apstiprinaanai.
308. Kad aizbildFi ir vairki, atl%2łdz%2łba starp viFiem dalma l%2łdz%2łgs dacitdu sadal%2łjumu.
309. Atl%2łdz%2łbas izmaksai nedr%2łkst izlietot nepilngad%2łg kapitlo mantu.
310. Ja persona, kas atstjusi nepilngad%2łgajam mantojumu, l%2łdz ar to testament aizbildnim noteikusi
zinmu atl%2łdz%2łbu, viFam vairs nav ties%2łbas saFemt likum noteikto atl%2łdz%2łbu (307. p.), ja vien
testators nav tieai noteicis pretjo.
VI. AizbildFa atbild%2łba
Lapa 35 no 41
311. Aizbildnis atbild par visiem zaudjumiem, ko viFa, neizpild%2łdams savu pienkumu (269. p.),
nodar%2łjis aizbilstamajam.
312. Aizbildnis, kas pierd%2łjis, ka viFa ievrojis tdu paau rkp%2łbu, ar kdu viFa k labs saimnieks
prvalda savas paaa lietas, ir atsvabints no jebkdas atbild%2łbas.
313. Ja, piedzenot nepilngad%2łg mantotu vai viFa agrk aizbildFa ieguld%2łtu kapitlu vai prkot
viFam nekustamo %2łpaaumu, nepilngad%2łgajam rodas kdi zaudjumi, aizbildnis atbild tikai par nolkku un rupju neuzman%2łbu.
314. Ja aizbildnim viFa prvald%2łbas d< radies pienkums aizbilstamajam atl%2łdzint, tas priet ar%2ł uz
viFa mantiniekiem.
315. AizbildFa mantinieki atbild tikai par viFa pras%2łba bijusi celta vl aizbildnim dz%2łvam esot, viFa mantinieki atbild bez iza7ir%2łbas par visu to, par
ko bktu bijis jatbild paaam mantojuma atstjjam k aizbildnim.
VII. L%2łdzaizbildFi un viFu savstarpjs attiec%2łbas
316. Katras aizbildn%2łbas prvald%2łbai ieceaizbildn%2łbm var iecelt ar%2ł vairkus aizbildFus, tomr ne vairk par trijiem.
317. Ja testament iecelts viens aizbildnis, briFtiesa pretji viFa gribai var iecelt viFam l%2łdzaizbildni
tikai tad, kad tas tieai nerun pretim testamentam, bet ar%2ł pdj gad%2łjum var iecelt l%2łdzaizbildni, ja,
to nedarot, nepilngad%2łgajam bktu paredzams ievrojams zaudjums.
318. Pc visprja noteikuma l%2łdzaizbildni prvalda aizbildn%2łbu kop%2łgi un nedal%2łti, un tpc viFiem
prvald%2łbas ziF ir viendas ties%2łbas un viendi pienkumi.
Katra aizbildFa atsevia7i izdar%2łta darb%2łba aizbildn%2łbas liets ir spk un saista, ja vien viFa nav vispr
prkpis savas aizbildFa ties%2łbas un l%2łdzaizbildni nav pret viFa darb%2łbu cluai noteiktas ierunas.
Tdai darb%2łbai, kuras sekas ir aizbildn%2łbas izbeigaans, k, piemram, nepilngad%2łg adopcijai, ir
vajadz%2łga visu aizbildFu piekriaana.
319. Visos aizbilstam pras%2łjumos, kas izriet no aizbildFu prvald%2łbas, aizbildFi atbild solidri.
320. Ja zaudjumus, kas aizbilstamajam nodar%2łti ar l%2łdzaizbildFu kop%2łgu darb%2łbu vai nolaid%2łbu,
atl%2łdzinjis tikai viens no viFiem, tad viFam ir ties%2łba pras%2łt no prjiem samr%2łgu piedal%2łbu aaj
atl%2łdzinjum. Ja kds aizbildnis ir makstnespj%2łgs, viFa da321. Ja darb%2łb vai nolaid%2łb, kuras d< radies zaudjums, ir vain%2łgs tikai viens aizbildnis, viFam
jatl%2łdzina prjiem viFa viet samakst zaudjumu atl%2łdz%2łba.
Ja aaj gad%2łjum atl%2łdz%2łbu vain%2łg makstnespjas dj samaks kds cits aizbildnis, viFam ir ties%2łba
pras%2łt samr%2łgu piedal%2łbu aaj atl%2łdz%2łb no prjiem makstspj%2łgiem l%2łdzaizbildFiem.
322. Ja pilngad%2łbu sasnieguaais vra savu pras%2łbu pret katru aizbildni atsevia7i, katram no viFiem
piesprie~ samakst tikai savu ataizbildni, kas izrd%2łtos makstnespj%2łgs.
323. AizbildFu solidra atbild%2łba pariet uz viFu mantiniekiem. Aizbilstam mantinieki, tpat k viFa
pats, var griezties ar saviem pras%2łjumiem pc paau ieskata ar%2ł pie katra aizbildFa atsevia7i.
324. AizbildFu solidr atbild%2łba aptver tikai viFu prvald%2łbas laiku. Par darb%2łbu vai nolaid%2łbu, kas
Lapa 36 no 41
notikusi pc l%2łdzaizbildFa izstaans vai aizbildn%2łbas izbeigaans, atbild vien%2łgi vain%2łgais.
325. Ja pc aizbildn%2łbas izbeigaans pilngad%2łbu sasnieguaais dod vienam aizbildnim parakstu par
aizbildn%2łb bijuas mantas pienc%2łgu nodoaanu, tad paraksts aizsarg ar%2ł l%2łdzaizbildFus pret
jebkdm turpmkm pras%2łbm.
326. Ja aizbildFi vienojas sadal%2łt sav starp kop%2łgos aizbildn%2łbas pienkumus, viFi var to dar%2łt tikai
uz savu paau atbild%2łbu, turklt ads sadal%2łjums nekd ziF neietekm ne aizbilstam, ne treao
personu ties%2łbas. Tomr ar%2ł aaj gad%2łjum par katru darb%2łbu atbild vispirms ts izdar%2łtjs.
327. Ja iecelti vairki aizbildFi, viFi var pras%2łt, lai attiec%2łg briFtiesa sadala starp viFiem
aizbildn%2łbas pienkumus.
Ja briFtiesa sadala aizbildn%2łbas pienkumus starp aizbildFiem vai ja tdu sadal%2łjumu noteikusi
persona, kas atstjusi nepilngad%2łgajam mantojumu, tad katrs atsevia7s aizbildnis przina tikai viFam
nord%2łto da328. Aizbildnim, kas dabk zint, ka no l%2łdzaizbildFa prvald%2łbas nepilngad%2łgajam draud izcelties
zaudjums, jpaziFo par to briFtiesai. Aizbildnis, kas ao pienkumu nav ievrojis, kop ar vain%2łgo
l%2łdzaizbildni atbild par t darb%2łbu vai nolaid%2łbu un nevar aizbildinties ar to, ka aizbildn%2łba bijusi
sadal%2łta.
329. Ja bez aizbildFiem, kam uzlikta visa aizbildn%2łba, iecel vl %2łpaau aizbildni kdai atsevia7ai
darb%2łbai (226., 267. 268. p.) vai tda nekustam %2łpaauma prvald%2łbai, kura atrodas tlum, tad ais
aizbildnis r%2łkojas atsevia7i no citiem un viens pats atbild par visu savu darb%2łbu un nolaid%2łbu.
VIII. łriFtiesa un ts attiec%2łbas ar aizbilstamajiem un aizbildFiem
330. łriFtiesas pienkums ir nekavjoties, negaidot radinieku vai citu pieder%2łgo lkgumu, iecelt
nepilngad%2łgajam aizbildni (222. p.).
Tikl%2łdz valsts un paavald%2łbas iestdes dabk zint par gad%2łjumu, kad jiece< aizbildnis
nepilngad%2łgajiem, ts paziFo par to attiec%2łgajai briFtiesai. Tds pats pienkums ir #imenes
locek331. łriFtiesa gd par nepilngad%2łg mantas saraksta sastd%2łaanu, pastv%2łgi uzrauga aizbildFu
r%2łc%2łbu, dara visu, ko prasa nepilngad%2łg intereses, un atbalsta tos.
332. Atkljot nekrt%2łbas, briFtiesa nekavjoties ts novra, un, ja t pc l%2łdzaizbildFu vai radinieku
paziFojuma vai ar%2ł pc paaas ieskata atz%2łst aizbildni par nepiemrotu, t ao aizbildni atce< un viFa
viet iece< citu.
Ja briFtiesa uzsk lietu izmeklt, pa izmeklaanas laiku aizdoms turamo aizbildni atstdina no
amata un, ja vajadz%2łgs, sevia7i, kad nav l%2łdzaizbildFu, atvieto l%2łdz lietas nobeigumam ar pagaidu
aizbildni.
333. łriFtiesa var par ts r%2łkojumu vai lmumu neizpild%2łaanu uzlikt aizbildFiem naudas sodu l%2łdz
simt latiem. Nauda ieskaitma attiec%2łgs paavald%2łbas ienkumos.
Mneaa laik pc paziFojuma saFemaanas par soda uzlikaanu aizbildnis var griezties pie briFtiesas,
kas sodu uzlikusi, nordot attaisnojuma iemeslus, ar lkgumu samazint vai atlaist sodu.
334. Sevia7os gad%2łjumos briFtiesa pc aizbildFu lkguma dod viFiem vajadz%2łgos nord%2łjumus.
335. Ja briFtiesa pieaizbilstamajam tdjdi nodar%2łtos zaudjumus, tie ir jsedz paavald%2łbai.
Lapa 37 no 41
336. Izslgts.
337. Paavald%2łba atbild par briFtiesas nolaid%2łbu it sevia7i ados gad%2łjumos:
1) kad, dabkjusi zint par kdu nepilngad%2łgo, neiece< viFam aizbildni;
2) kad iece< vai apstiprina par aizbildni ac%2łm redzami nepiemrotu personu;
3) kad nepietiekami prliecins par aizbildFa amat iece4) kad laikus nesper vajadz%2łgos so338. Ja briFtiesa t%2łai aizskrusi aizbilstam intereses, paavald%2łbas regresa krt%2łb var pras%2łt piln%2łgu
zaudjumu atl%2łdz%2łbu no briFtiesas locekIX. Aizbildn%2łbas izbeigaans
339. Aizbildn%2łba izbeidzas aizbilstamajam:
1) ar viFa nvi;
2) ar viFa pilngad%2łbu;
3) viFu adoptjot;
4) ja veckiem atjaunotas aizgd%2łbas ties%2łbas.
(Ar groz%2łjumiem, kas izdar%2łti ar 12.12.2002. likumu, kas stjas spk 01.01.2003.)
340. Ja no vairkiem aizbilstamajiem, kas atrodas vien un taj Paa aizbildn%2łb, viens atbr%2łvojas no
ts 339. panta 2. un 3. punkt nord%2łto iemeslu d<, tad aizbildnim par to jziFo briFtiesai.
Tda gad%2łjuma no aizbildn%2łbas atbr%2łvotajam nodala viFam pienkoaos dalu.
341. Aizbildn%2łba izbeidzas aizbildnim:
1) ar viFa nvi;
2) ja viFu atlai~ ar briFtiesas lmumu likumisku iemeslu d<;
3) ja viFu atcelt aizbildFa amata;
4) aizbildn%2łbas, kas nodibintas ar zinmiem nosac%2łjumiem vai uz noteiktu laiku, iestjoties aiem
nosac%2łjumiem vai notekot noteiktajam laikam.
342. Iepriekaj (341.) pant nord%2łtajos gad%2łjumos briFtiesa atkritua aizbildFa viet iecel citu. Ja
mirst viens no aizbildFiem, prjiem nekavjoties jpaziFo par to briFtiesai.
343. `7raatteikties no sava amata; l%2łdz tda a7ra344. Aizbildni atlai~ t briFtiesa, kas viFu ieclusi vai apstiprinjusi.
345. Ja kds no radiniekiem vai ari no sveam personm dabk zint par nepilngad%2łgajam no aizbildFa
prvald%2łbas draudoam briesmm, tad katram no viFiem, k ari nepilngad%2łgajam paaam ir ties%2łba
ziFot par to briFtiesai.
Lapa 38 no 41
346. łriFtiesas ties%2łba atcelt aizbildni attiecas uz visiem aizbildFiem, neizFemot ne testament
ieceltos, ne ar%2ł paaus nepilngad%2łg veckus.
347. Aizbildn%2łbu nobeidzot, aizbildnim jdod savam l%2łdzainjam aizbilstamajam briFties gal%2łgs
nor7ins. Lkkojot to cauri, aizbildnim nevar uzlikt atbild%2łbu par tdiem nor7iniem, ko briFtiesa jau
agrk prbaud%2łjusi un atzinusi, izFemot gad%2łjumus, kad aizbildnis tajos pielaidis k348. L%2łdz ar gal%2łg nor7ina iesniegaanu aizbildnim nekavjoties jnodod visa viFa prvald%2łb esoa
manta pc saraksta un gal%2łg nor7ina bijuaajam aizbilstamajam, bet pdjam savukrt jsamaks
viss, kas pienkas bijuaajam aizbildnim.
349. Ja no aizbildn%2łbas atbr%2łvotais bez svar%2łga iemesla izvairs pieFemt savu mantu, aizbildnis var
izsargties no vism nokavjuma sekm, nododot ao mantu briFtiesas glabaan.
350. Kad aizbildn%2łbu nobeidz, no aizbildn%2łbas atbr%2łvotais dod bijuaajam aizbildnim parakstu par to,
ka visu viFam pienkoaos mantu viFa ir saFmis un ka pret aizbildni viFam nekdu pras%2łjumu nav.
Kad briFtiesai iesniegts ads paraksts l%2łdz ar lkgumu par atlaiaanu, t aizbildni atlai~. Str%2łds par
minto parakstu pie351. Ierunas pret aizbildFa gal%2łgo nor7inu bijuaajam nepilngad%2łgajam jce< seau mneau laik no
gal%2łg nor7ina saFemaanas. łriFtiesa, piepras%2łjusi no aizbildFa paskaidrojumus, divu nedtaisa savu lmumu un attiec%2łgos gad%2łjumos piemro 1308. panta noteikumus.
352. Neatkar%2łgi no ierunu celaanas vai necelaanas briFties un no briFtiesas lmuma (351. p.)
bijuaajam nepilngad%2łgajam ir ties%2łba viena gada laik no gal%2łg nor7ina saFemaanas vai no mantas
nodoaanas, ja t notiktu vlk, celt pras%2łbu pret bijuao aizbildni attiec%2łgaj ties. Viena gada laik no
nor7ina iesniegaanas ari bijuaais aizbildnis var celt pras%2łbu pret bijuao aizbilstamo.
353. Ja aizbilstamais nomirst, nesasniedzis pilngad%2łbu, aizbildnis dod savu gal%2łgo nor7inu viFa
mantiniekiem.
354. Aizbildnim, kas atlaists vai atcelts no aizbildn%2łbas pirms ts nobeiguma, jdod nor7ins savam
pcncjam vai l%2łdzaizbildFiem. Ja viFa mirst, ais pienkums priet uz viFa mantiniekiem.
Otr apakanodaAizgdn%2łba pr pilngad%2łgajiem
I. Vispr%2łgi noteikumi
355. AizgdFus pr pilngad%2łgajiem pc tiesas sprieduma iece< attiec%2łg briFtiesa, kurai pirmaj
krt par aizgdni ir jiece< aizgdn%2łb nododam laultais vai kds no tuvkajiem radiniekiem, k
ar%2ł jievro ts personas pdjs gribas r%2łkojums, kura atstjusi viFam mantojumu.
356. Aizgdn%2łba pr pilngad%2łgajiem paknepilngad%2łgajiem, ciktl aie noteikumi nerun pretim sekojoaiem.
II. Aizgdn%2łba pr gar slimiem
357. Plnprt%2łgie, kam tomr netrkkst vajadz%2łgs prta spjas parastu lietu prziFai, var paai
prvald%2łt savu mantu un ar to br%2łvi r%2łkoties.
358. Gar slimie, kam trkkst visu vai lielks datiesiski nespj%2łgiem prstvt sevi un prvald%2łt savu mantu un ar to r%2łkoties, kd< pr viFiem
ieceLapa 39 no 41
359. Gara slim%2łba vai plnprt%2łba ir savienota ar tiesiskm sekm tikai tad, ja personu par r%2łc%2łbas
nespj%2łgu gara slim%2łbas vai plnprt%2łbas d< ir atzinusi tiesa. Katra #imene, kur ir gar slimais, k
ar%2ł katrs tdas #imenes loceklis var paziFot par to tiesai pc gar slim dz%2łvesvietas. Tpat var
paziFot par to katra sveaa persona, kas pierd%2łjusi savu interesi liet, k ari prokuratkra.
360. Ja tiesa atz%2łst personu par r%2łc%2łbas nespj%2łgu gara slim%2łbas vai plnprt%2łbas d<, t paziFo par to
briFtiesai, kas pc vajadz%2łbas iece< pr gar slimo vienu vai vairkus aizgdFus, kam uzdod viFa
mantas prvald%2łbu un sevia7u gd%2łbu par viFa personu, neuzliekot tomr aizgdFiem pienkumu
paaiem kopt gar slimo.
361. Aizgdn%2łb esoao gar slimo darb%2łba, sevia7i viFu mantas atsavinjumi, nav spk. Tas pats
attiecas ar%2ł uz darb%2łbu, ko viFi pirms aizgdn%2łbas iecelaanas izdar%2łjuai gara slim%2łbas stvokl%2ł.
362. Darb%2łba, ko izdar%2łjis gar slimais pirms aizgdn%2łbas iecelaanas gaiaos starplaikos, ir spk, un
td< viFa aajos starplaikos noslgtie tiesiskie dar%2łjumi saista k viFu paau, t ari citus dar%2łjuma
dal%2łbniekus.
363. Personai, kas pamato kdus pras%2łjumus uz tdu dar%2łjumu (362. p.) tiesisko noz%2łmi un spk
esam%2łba jpierda, ka gar slimais, dar%2łjumu taisot, patiesi bijis td gaia starplaik.
364. Ja tiesa gar slimo atzinusi par izveseaizgdFus no amata pc tam, kad viFi iesnieguai nor7inu un nodevuai vesel%2łbu atguvuaajai personai
mantu, kas atradusies viFu prvald%2łb.
III. Aizgdn%2łba pr personm izlaid%2łgas vai iza7rd%2łgas dz%2łves d<
365. Pr personm, kas, izlaid%2łgi vai iza7rd%2łgi dz%2łvojot, k ar%2ł alkohola vai narkotiku prmr%2łgas
lietoaanas d< draud novest sevi vai savu #imeni trkkum vai nabadz%2łb, tiesa pc radinieku vai
pieder%2łgo lkguma vai prokurora priekalikuma var nodibint aizgdn%2łbu.
366. Nodibinot aizgdn%2łbu, tiesa atFem iepriekaj (365.) pant mintajai personai prvald%2łbu un
r%2łc%2łbu pr viFas mantu un uzdod attiec%2łgajai briFtiesai nodot ao prvald%2łbu vienam vai vairkiem
aizgdFiem.
367. Mantas prvald%2łbas ziF 365. pant mints personas piel%2łdzinmas nepilngad%2łgajiem. AtFemot
tm mantas prvald%2łbu un r%2łc%2łbu, tm tomr atpaliek pc visu ar mantas prvald%2łbu un #imenes uzturu saist%2łto izdevumu segaanas.
368. Darb%2łba, ko 365. pant mint persona izdar%2łjusi, pirms t atstdinta no mantas prvald%2łbas un
tas izsludints, ir spk un saista.
369. Aizgdn%2łba par 365. panta minto personu turpins l%2łdz tam laikam, kamr vairs nav aaubu, ka
t gal%2łgi groz%2łjusi savu dabu un dz%2łvesveidu, un kamr to nav atzinusi t pati tiesa, kas aizgdn%2łbu
nodibinjusi.
IV. Aizgdn%2łba pr promesoao un pazuduao personu mantu
370. No savas pastv%2łgs dz%2łvesvietas aizgjua ties%2łbas, ja viFa nav atstjis sav viet pilnvarnieku,
var prstvt nepilnvarots lietvedis.
371. Ja tda nepilnvarota lietve~a (370. p.) nav vai ja neuzdota lietved%2łba nav pieprstv%2łba attiec%2łgaj gad%2łjum tomr ir nepiecieaama, tad tai tiesai, kurai aizgjuaais pirms savas
dz%2łvesvietas atstaanas bijis personiski pak372. Aizgdnis apsarg un prvalda promesoa mantu, bet viFam nav ties%2łbas iejaukties promesoa
Lapa 40 no 41
prjs liets, izFemot tikai spied%2łgas vajadz%2łbas gad%2łjumus.
373. Aizgdnim par viFam uzticto mantu jsastda saraksts un ik gadus jdod briFtiesai nor7ins.
374. Ja promesoaajam piekr%2łt mantojums, to var pieFemt aizgdnis td paa krt, k aizbildnis
pieFem viFa aizbilstamajam piekrituau mantojumu. Bet, ja pirms likum noteikt noilguma termiFa
notecjuma pierda, ka promesoaais mantojuma atklaans br%2łd%2ł nav vairs bijis dz%2łvs, mantojums
priet uz tiem, kas mintaj br%2łd%2ł bijuai tuvkie mantinieki pc promesoa.
375. Aizgdn%2łba pr promesoa mantu izbeidzas:
1) kad viFa atgrie~as atpaka< sav dz%2łvesviet vai ziFo par sevi un pats dod r%2łkojumus par savas
mantas prvald%2łbu;
2) kad dabktas noteiktas ziFas par viFa nvi;
3) kad tiesa viFu izsludina par miruau.
376. Ja saFemtas droaas ziFas par promesoa nvi, viFa manta pakpar mantoaanu un nododama pc saraksta un nor7ina tai personai, kas promesoa nves br%2łd%2ł bijusi
viFa tuvkais mantinieks.
377. Pazuduao tiesa izsludina par miruau pc ieinterestu personu, bet, ja tdu nav, pc viFa
mantas aizgdFa vai prokurora lkguma, kuru var iesniegt, tikl%2łdz notecjuai desmit gadi no t gada
beigm, kad par pazuduao saFemtas pdjs ziFas.
Ja pazuduaais, kad saFemtas pdjs ziFas par viFu, bijis sasniedzis septiFdesmit gadu vecumu, tad
jau pc pieciem gadiem no ao ziFu saFemaanas var lkgt izsludint viFu par miruau.
378. Pazuduao var atz%2łt par miruau:
1) ja viFa ir pazudis kaujas lauk un divu gadu laik no karadarb%2łbas izbeigaans nav ziFu par viFu;
2) ja viFa atradies uz boja gjuaa ku#a vai lidmaa%2łnas vai nokmneau laik nav ziFu par viFu.
379. Kad tiesa izsludinjusi pazuduao par miruau, viFa manta, ja viFa nav atstjis testamentu,
nododama tiem mantiniekiem, kas pieFemam nves dien, ja t noteikta tiesas lmum, vai, ja ao
dienu nevar noteikt, lietas ierosinaanas br%2łd%2ł bijuai viFa tuvkie radinieki vai laultais.
380. Ja pazuduaais, ko tiesa izsludinjusi par miruau (377. p.), atgrie~as atpaka<, viFa var atpras%2łt
savu mantu no tm personm, kam t bijusi nodota (379. p.), vai no viFu mantiniekiem, bet tikai taj
sastv, kd t uzglabjusies, vai tik daudz, par cik aaj laik mantinieki ar ao mantu iedz%2łvojuaies.
381. Ja pc pazudua izsludinaanas par miruau pierda, ka viFa nomiris cit laik, ts personas, kam
aaj laik piederjusi ties%2łba mantot, var pras%2łt, lai tm nodod palikuao mantu, bet ari tikai ar 380.
pant nord%2łtajiem aprobe~ojumiem.
Lapa 41 no 41

Wyszukiwarka