INSĀ PRŪSISKA

GRAMMATIKI

Fōnetiki

1.

W

ōkalai, konsōnantei, diftōngai

2.

Ort

ōgrafija

3.

Akc

ēnts

Morfōlogija

4.

Substant

īwan

5.

Adjakt

īwan

6.

Pr

ōnomen

7.

G

īrbjaswirds

8.

Werban

9.

Partic

īpan

10.

Adwerban

Sīntaksi

FŌNETIKI

1. Wōkalai, konsōnantei, diftōngai

a, e, i, u

ā, ē, ī, ō, ū

ai, ei, au, aui, eu, am, an, al, ar, em, en, el, er, im, in, il, ir, um, un, ul, ur

j, l

= l'

, r, r', n, n', m, w, f, b, p, g, g', k, k', d, d', t, t', c, s, š, z, ž, h, ch

u- = [

wu

-]

(uššai [

w

ušai])

, ū- = [

wū

-]

(

ūrs [

w

ū

rs] = w

ūrs [wūrs])

ō- = [

wō

-]

(

ōstun [

w

ō

stun])

CONS'e = CONS'a

, CONS'

ē = CONS'ē

=/=

CONS'

ā ! [g'e = g'a, k'e = k'a, etc.;

g'

ē = g'ē !, etc.]

L

=

L'

[le = la !!!, lei = lai !!!; l

ē = lē !!!]

J

=

J'

[je = ja !!!, jei = jai

!!!; j

ē = jē !!!]

m
b
p
g
k

+ ā, ō = m

ū

, b

ū

, p

ū

, g

ū

, k

ū

!!!

Adder: mā, mō, bā, bō, pā, pō, gā, gō, kā, kō en nawwamans
internaci

ōnalismans!

En werbamans

:

-

n

+ -b, -p > -

m

b, -

m

p

2. Ortōgrafija

[r'] = ŗ, [n'] = ņ, [g'] = ģ, [k'] = ķ, [d'] = ḑ, [t'] = ţ

ge

(re, ke, de, te) = "

ģa (...)",

gē

(...) = g

ē,

ģā

=

ģā,

la

= l'a / le

,

lā

= l'

ā,

lē

= l

ē,

ja

= ja / je

,

jā

= j

ā,

jē

= j

ē

ge, re, ke, de, te : we - wja, be - bja, pe - pja, me - mja, fe -
fja

Nota bene:

"

ģa"

=

ge [g'a], "

ŗa"

=

re [r'a], "

ķa"

=

ke [k'a], etc.

[nom kl

ā

ki

s, gen kl

ā

ke

s, ni kl

āķas! ADDER:

ķā

si !]

wja

=/=

we! bja

=/=

be! pja

=/=

pe! mja

=/=

me! fja

=/=

fe! ša

=/=

se! ža

=/=

ze!

[nom sal

ū

bi

s, gen sal

ū

bja

s, ni sal

ūbes!]

ADDER:

[c'] = c

: [c' + e,

ē, i, ī, o, ō, u, ū] = c + e, ē, i, ī, o, ō, u, ū

[nom buc

ci

s, gen buc

ca

s(, ni bucces!), dat buc

cu

, acc buc

ci

n]

<37, 40, 41>

3. Akcēnts be tōns (zilbis akcēnts, zilbis intōnaciōni)

ni ast "ilg

āi wōkalai" "ē", "ā", "ī", "ū"!

šl

āit ast pazentlitan cirkumflaksiskas (tēnstasis)

T

ŌNS na diftōngas pirman kompōnentin

adder ak

ūtiskas (aūktasis) tōns na diftōngas āntran

komp

ōnentin!

En zilbimans
ēi, āi, (ēu =) āu, eī, aī, (eū =) aū,
ērC-(+C / #), ēlC-(+C / #), ēmC-
(+C / #), ēnC-(+C / #),
ārC-(+C / #), ālC-(+C / #), āmC-
(+C / #), ānC-(+C / #),
īrC-(+C / #), īlC-(+C / #), īmC-(+C
/ #), īnC-(+C / #),
ūrC-(+C / #), ūlC-(+C / #), ūmC-
(+C / #), ūnC-(+C / #),

kwei # ast zero

,

rasā - rassan, widāimai - wīda, sāitan - saītan : r

ōmantikenīks, šōsē ,

en mīstan, en nūmans, prei winnatautenikans, na zemmin : ēn mans, ēn stan,
prēi mans, nō mans, nō dins

-a, -i + di, din(s) enklīzi

MORFŌLOGIJA

4. Substantīwan

Deklinaciōni:

Tabula Nova

32 - 67

Aīnagirbausna

nom -s, -a /-ā, -

an

, -is (), -

in

, -i, -ē, -s, -i, -u

gen -as, -is, -es

dat -u, -ai, -ei, -i

acc -

AN

, -

IN

, -i, -u (, -en)

Tūlagirbausna

nom -ai /-āi, -as, -
āi, -ei, -is

gen -

AN

, -

IN

dat -a(m)mans, -
āmans, -ammans, -

i(m)mans, -īmans,
-emans

acc -ans, -ins

w

īrs <32>, genā <46>, mīstan <35>

Aīnagirbausna

nom wīrs

gen wīras

dat wīru

acc wīran

Aīnagirbausna

nom genā, bi

l

ā [bil’ā]

gen gennas, billas

dat gennai, billai

acc gennan, (

NŌDA

:) bi

ll

in

Aīnagirbausna

nom mīstan

gen mīstas

dat mīstu

acc mīstan

Tūlagirbausna

nom wīrai

gen wīran

dat wīramans

acc wīrans

Tūlagirbausna

nom
gennas,
billas

gen gennan,
(

NŌDA

:) bi

ll

in

dat
genāmans,
bilāmans

acc
gennans,
billins

Tūlagirbausna

nom mistāi

gen mīstan

dat mīstamans

acc mīstans

+ Tabula nova

32

- 67 !

Antīkiskan neūtrum

Aīnagirbausna

nom fōrum, neūtrum [/ neūtran]

gen fōras, neūtras

dat fōru, neūtru

acc fōrum, neūtrum [/ neūtran]

Tūlagirbausna

nom

fōra / fōrai, neūtra

gen fōran, neūtran

dat fōramans, neūtramans

acc fōrans, neūtrans

5. Adjaktīwan

w

ūrs

<26>, arwis <27>, l

īgus <31>

Aīnagirbausna

nom wūrs (w

īrs), wurā (genā), wūran (mīstan)

gen wūras (w

īran), wūras (gennan), wūras (mīstan)

dat wurasmu (w

īran), wūrai (gennan), wurasmu

(m

īstan)

acc wūran (w

īran), wūran (gennan), wūran (mīstan)

Aīnagirbausna

nom arwis (w

īrs), arwi (genā), arwi (mīstan)

gen arwis (w

īran), arwis (gennan), arwis (mīstan)

Tūlagirbausna

nom wurāi (wīrai),
wūras (gennas), wurāi
(mist

āi)

gen wūran (w

īran),

wūran (gennan),
wūran (m

īstan)

dat wurammans
(w

īrans), wurāmans

(gen

āmans),

wurammans (m

īstans)

acc wūrans (w

īrans),

wūrans (gennans),
wūrans (m

īstans)

dat arwismu (w

īran), arwei (gennan), arwismu (mīstan)

acc arwin (w

īran), arwin (gennan), arwi (mīstan)

Aīnagirbausna

nom līgus (w

īrs), ligī (genā), līgu (mīstan)

gen līgwas (w

īran), līges (gennan), līgwas (mīstan)

dat ligusmu (w

īran), līgei (gennan), ligusmu (mīstan)

acc līgun (w

īran), līgin (gennan), līgu (mīstan)

Tūlagirbausna

nom arwjai (w

īrai),

arwis (gennas), arwjai
(mist

āi)

gen arwin (w

īran),

arwin (gennan), arwin
(m

īstan)

dat arwimans (w

īrans),

arwimans (gennans),
arwimans (m

īstans)

acc arwins (w

īrans),

arwins (gennans),
arwins (m

īstans)

Tūlagirbausna

nom ligwāi (w

īrai),

līges (gennas), ligwāi
(mist

āi)

gen līgun (w

īran),

līgun (gennan), līgun
(m

īstan)

dat ligummans
(w

īrans), liģāmans

(gennans), ligummans
(m

īstans)

acc līguns (w

īrans),

līguns (gennans),
līguns (m

īstans)

Prōnominalin adjaktīwan

wūrasis = stas w

ūrs; arwisis = stas arwis; līgusis = stas līgus

Aīnagirbausna

nom wūrasis, arwisis (w

īrs), wurāi

(gena)

gen wūrasis, arwisis (w

īran, gennan)

acc wūranin, arwinin (w

īran, gennan)

Tūlagirbausna

nom (st

āi + wurāi, stās + wūras)

gen wūranin, arwinin

acc wūranins, arwinins

+ Tabula nova

25

- 31 !

Kōmparatiwan

w

ūrs

, a

īningis,

l

īgus

> wūraisis, aīningeisis, līguisis <

28

m,f,n> (NŌDA:

arwis

> ar

wja

isis, w

ūrmis > wūr

mja

isis)

ADDER: labs > walns

Superlatīwan

ukawūraisis, ukaarweisis, ukalīguisis <

28

m,f,n> (NŌDA:

ukaar

wja

isis, ukawūr

mja

isis)

ukawalns (= ukawalnaisis)

6. Prōnomen

as <1>; t

ū <2>; mes <6>; jūs <7>; kas <9m,f,n>; tāns <12m,f,n>

nom as; tū; mes; jūs

gen māise; twāise; nūse; jūse

dat mennei / mi; tebbei / ti; nūmans; jūmans

acc min / (men) / mi; tin / (ten) / ti; mans; wans

Aīnagirbausna

nom kas, kwāi, ka; tāns, tenā, tennan

gen kasse, kasses, kasse; tenesse,

Tūlagirbausna

nom kwāi, kwās, kwāi; tenēi, tennas,
tenēi

tenesses, tenesse

dat kasmu, kassei, kasmu; tenesmu,
tenessei, tenesmu

acc kan, kan, ka; tennan, tennan,
tennan

gen kwēisan; tenēisan

dat kwēimans; tenēimans

acc kans; tans

+ Tabula nova

1

- 20 !

7. Gīrbjaswirds (numerālin)

Tabula Nova

21

- 24,

Kārdinalai
ketturei <27>, dessimts <60>, s

īmtan <35>

Ō

rdinalai

t

īrts <70>, ketwīrts <69m,f,n>

Aīnagirbausna

nom ketwīrts, ketwirtā, ketwīrtan

gen ketwīrtas

dat ketwirtasmu, ketwīrtai,
ketwirtasmu

acc ketwīrtan

Tūlagirbausna

nom ketwīrtai, ketwīrtas, ketwīrtai

gen ketwīrtan

dat ketwirtammans, ketwirtāmans,
ketwirtammans

acc ketwīrtans

8. Werban

Infinitīws

Intranzitīws: bū

twei

<115>, ēi

twei

<116>; trep

twei

<85>, Tranzitīws:

-tun

Indikatīws

Prezēnti

(as) as

ma

, ēi

ma

(mes) as

mai

, ēi

mai

(as) trepp

a

(mes)

trepp

imai

(tu) as

sei

, ēi

sei

(j

ūs) as

tei

, ēi

tei

(tu) trepp

a

(j

ūs)

trepp

itei

(t

āns, tenā, tenēi, tennas) as

t

, ēi

t

trepp

a

Nota bene:

Nazāla prezēnti kaktwei (Tabula nova <

89

>) > ka

n

ka, ka

n

kimai,

ADDER

ste

b

twe > ste

N

ba > ste

mb

a, ste

mb

imai

NŌDA

(Tabula nova <

143

>)

:

(as, t

āns, tenā, tenēi, tennas) dīnk

aui

(mes) dīnk

awi

mai

(j

ūs)

dīnk

awi

tei

Pretēritan

(as) bēi, gūba (mes) bēi

mai

, gūba

mai

(as) trepp

a

(mes)

trepp

amai

(tu) bēi, gūba (j

ūs) bēi

tei

, gūba

tei

(tu) trepp

a

(j

ūs)

trepp

atei

(t

āns, tenā, tenēi, tennas) bēi, gūba

trepp

a

NŌDA!

Infinitīws

Intranzitīws: segītun <134> : bi

l

ītun <134

a

>

Indikatīws

Prezēnti / Pretēritan

(as) seg

ēi

[s’ag’ãi]

=

bi

l

āi

[bil’ãi] (mes) seg

ēi

mai

=

bi

l

āi

mai

(tu) seg

ēi

[s’ag’ãi]

=

bi

l

āi

[bil’ãi] (j

ūs) seg

ēi

tei

=

bi

l

āi

tei

(t

āns, tenā, tenēi, tennas) seg

ēi =

bi

l

āi

di, din(s)

enklīzi

Prezēnti

(as) treppa

di / din(s) (mes) treppimai

di / din(s) (as) wedda

di /

din(s) (mes) weddimai

di / din(s)

(tu) treppa

di / din(s) (j

ūs) treppitei

di / din(s) (tu) wedda

di /

din(s) (j

ūs) wedditei

di / din(s)

Pretēritan: -a > -ā din, -i > -ē din

(as, t

ū, tāns, tenā, tenēi, tennas) treppa > (as, ...) trepp

ā

di / din(s) , (as,

...) weddi > (as, ...) wedd

ē

di / din(s)

Futūran

(as) wīrst būwus, gūbus; treppus (mes) wīrst

mai

būwus, gūbus;

treppus

(tu) wīrst būwus, gūbus; treppus (j

ūs) wīrs

tei

būwus, gūbus; treppus

(t

āns, tenā, tenēi, tennas) wīrst būwus, gūbus; treppus

Perfektan

(as) as

ma

būwuns, būwusi; treppuns, treppusi (mes) as

mai

būwusis;

treppusis

(tu) as

sei

būwuns, būwusi; treppuns, treppusi (j

ūs) as

tei

būwusis;

treppusis

(t

āns, tenā, tenēi, tennas) as

t

būwuns, būwusi; treppuns, treppusi, būwusis;

treppusis
(tennan) as

t

treppus

Pluskwamperfektan

(as) bēi būwuns, būwusi, treppuns, treppusi (mes) bēi

mai

būwusis,

treppusis

(tu) bēi būwuns, būwusi, treppuns, treppusi (j

ūs) bēi

tei

būwusis,

treppusis

(t

āns, tenā, tenēi, tennas) bēi būwuns, būwusi, treppuns, treppusi, būwusis,

treppusis
(tennan) bēi treppus

+ Tabula nova

71

- 144 !

Konjunktīws

(as, t

ū, tāns, tenā, tenēi, tennas, tennan) bū

lai

, ēi

lai

; trep

lai

(mes) bū

limai

, ēi

limai

; trep

limai

(j

ūs) bū

litei

, ēi

litei

; trep

litei

Relatīws wīds (

Modus relativus

, Pergērbsnas wīds)

Prezēnti

(t

āns, tenā, tenēi, tennas, tennan) ast

its

, ēit

its

, wedda

ts

, treppa

ts

, gīwa

ts

,

lāika

ts

, zinna

ts

, segēi

ts

Pretēritan:

-a

> -ā -ts

,

-i

> -ē -ts

( t

āns, tenā, tenēi, tennas, tennan) bēi

ts

, gubē

ts

, weddē

ts

, treppā

ts

, giwījā

ts

,

laikāi

ts

, zināi

ts

, segēi

ts

Imperatīws

<70-114, 122, 128, 136, 141, 142, 144>

: 3 ps + -

is

, -

iti

;

<131-135, 137-138>

: 3 ps + -

s

, -

ti

;

<143>

: inf - -twei / -tun + -

s

, -

ti

<137a, 139, 140>

: inf - -twei / -tun + -

ī

s

, -

ī

ti

(t

ū)

trepp

a

is

!

lānk

e

is

!

pūd

ai

s

!

mait

āi

s

!

turr

i

s

!

dīnkau

s

!

krikstī

s

!

(j

ūs)

trepp

a

iti

!

lānk

e

iti

!

pūd

ai

ti

!

mait

āi

ti

!

turr

i

ti

!

dīnkau

ti

!

krikstī

s

!

<115-121, 123-127>

:

(t

ū) s

eīs

!

jaī

s

! īd

eis

! d

āis

! j

āis

! skī

jai

s

!

/ skī

s

! d

ed

eis

! / dī

s

! meīg

eis

! /

mig

eis

! we

lai

s

! jās

eis

!

(j

ūs) s

eīti

!

jaī

ti

! īd

eiti

! d

āiti

! j

āiti

! skī

jai

ti

! / skī

ti

! d

ed

eiti

! / dī

ti

!

meīg

eiti

! / mig

eiti

! we

lai

ti

! jās

eiti

!

Ō

ptatiws

(mes) as

mai

! ēi

mai

!

(t

āns, tenā, tenēi, tennas, tennan) s

eīsei

!

j

aīsei

! trep

sei

!

9. Particīpan

Prezēntis aktīwan (-

nt

-, Tabula Nova

29

):

nom sg m -nts f -ntī / -nti n -nti
gen sg m -ntis f -ntes n -ntis
dat sg m -ntismu f -ntei n -ntismu
acc sg m -ntin f -ntin n -nti
nom pl m -ntei f -ntes n -ntei
gen pl m, f, n -ntin
dat pl m -ntimmans / -ntimans f -nţāmans / -ntemans n -ntimmans / -ntimans
acc pl m, f, n -ntins

3 ps -a + -nt > nom sg m -

a

nts / -

ā

nts

( >

av

-antei, -āntei)

: -ānts kwei ast

la

ītawiska retrakciōni 3 p(rae)s pà-meta

3 ps -e + -nt > nom sg m -

i

nts / -

ī

nts

( > av -intei, -īntei)

: -īnts kwei ast

la

ītawiska retrakciōni 3 ps ìš-krečia

3 ps -

ai

, -

ā

i

+ -nt > nom sg m -

ā

nts

( > av -āntei)

3 ps -

ei

, -

ē

i

+ -nt > nom sg m -

ī

nts

( > av -īntei)

3 ps -i + -nt > nom sg m -ints

( > av -intei)

3 ps -ijja + -nt > nom sg m -ijjants

( > av -ijjantei)

3 ps -aui + -nt > nom sg m -awints

( > av -awintei)

3 ps -aūja + -nt > nom sg m -aūjants

( > av -

aūjantei)

Preterītas aktīwan (-

us

-, Tabula Nova

68

);

Preterītas pasīwan (-

ta

-, Tabula Nova

69

, prōnominali fōrmi -

26

).

10. Adwerban

w

ūrs

, a

īningis,

l

īgus

> wūrai / wūran, aīningi, līgu;

met

ānts, gēidints, peisānts, segīnts, grīkints, prasijjants, gērdawints, rikaūjants

>

metāntei, gēidintei, peisāntei, segīntei, grīkintei, prasijjantei, gērdawintei,
rikaūjantei

ADDER: t

āls > tāli

l

īkuts > mazzai

Kōmparatiwan

w

ūraisis, aīningeisis, līguisis

> wūrais, aīningeis, līguis

(NŌDA: ar

wja

is, wūr

mja

is)

ADDER: tāli > tālis

tūlin > tūls (= tūlis)

walns > walnai / walnan

Superlatīwan

ukaw

ūraisis, ukaaīningeisis, ukalīguisis

> ukawūrais, ukaaīningeis, ukalīguis

(NŌDA: ukaar

wja

is, ukawūr

mja

is)

ADDER: tūls (= tūlis) > mūisesan

ukawalns > ukawalnai / ukawalnan (= ukawalnais)

SĪNTAKSI

Niklas ast mālds wīrs - Niklas ast māldan.

Lāima ast maldā genā - Lāima ast māldan.

Niklas be Lāima ast maldāi zmūnei - Niklas be Lāima ast māldan.

Sta ast Niklas buttan. Niklas turri nawwan buttan. Niklas buttan ast labban.
Mes asmai en nawwasmu Niklas buttan. Šai nūmans ast labban.

Mes pergūbimai šai dīwai. Šis tensīlis ast dīwan. Labs zmūnentins turri wissan
segītun labbai be dīwai.

Pereīs prēi mans en nawwan Niklas buttan! Kwaitēi tu, kai Jōnis perēilai prēi
mans? Mes dīgi kwaitīlimai stan subban.

Waīda tu, kwei buwinna Jōnis? Kwāitu telafōnitwei tenesmu? As wīrst
telafōniwus Jōņu anga Niklu. Waīda tu ni, kelli ast dwaiwārst dwāi!

Tu turri milītun swāise ginnin. Mīli tu min? Mīli tu min ni?!

Waīda tu, ka bei Kościuszkas senskīsnas kerdā? Stāi bei ulinsnā per
pawīrpingiskwan. En kērdan

stesses

Kościuszkas senskīsn

an

Samuēls Linde

buwinna en Wāršawai.

En Prūsai bēi legēnda ezze ketturins brātins. En senskrīzinsenemans zmūnei
statinnusis sullins

stēisan

kettur

in

brāt

in

.

As teīsina eraīn

an

nīkus

in

prūs

an

, st. a. – wissans nīkusins prūsans.

Sta ast pamīntlin per nīkusins prūsans = Sta ast pamīntlin

stēisan

nīkus

in

prūs

an

(tūlin).

> >

Sta ast Ērkus Māntas pamīntlin = Sta ast pamīntlin

stesse

Ērk

un

Mānt

an

[/ stesse

Ērk

us

Mānt

as

] (aīnase)

As pazinna (identificijja) pamīntli

n

. As wīda prūsan be pazinna prūsans.

As pazinna

pamīntli

n

stēisan

prūsa

n

(tūlin)

.

Mes druwēimai en etwērpseni

n

. Mes segēimai ni aīnan grīk

an

, mes segēimai grīkans.

Mes druwēimai en etwērpseni

n

stēisan

grīk

an

.

nom grīks – grīkai

gen grīkas –

grīkan

acc

grīkan

–

grīkans

nom
stas –
stāi

gen
stesse
–

stēisan

acc

stan

–

stans

acc sg (grīm)

an

= gen pl (grīm)

an

: acc sg

stan

=/= gen pl

stēisan

> >

As pazinna grīm

an

stēisan prūs

an

(tūlin)

> >

As pazinna

2

tārin

1

stesse

kaimīnan [/ kaimīnas

(aīnase)

]

=

As pazinna

1

kaimīnas

2

tārin.

1 - 2

Kaimīnas tāri

Dīlinikas algā

Lingwistas kumentārs

Niklas buttan

Amžas kailūstisku

Enwārgulas kailūstinsna

Kaukāzas kareusnā

Dēinas pagaūsenis

Lāimas grīma

Pāulis automōbilin

Newtōnas ensadīnsna

2 - 1

Gremsnā
stēisan
pippalin

Algā stēisan
dīlinikan

Dilāi stēisan
zinānikan

Legēndas
stēisan
pirzdaunīkan

Etwērpsenis
stēisan grīkan

Etgīmsenis
stēisan prūsan

Ebwarisnā
stēisan
nōchtšin

Platisnā stēisan
āušautin

Grīma stesses
Lāiman ( /
stesses Lāimas)

Automōbilin
stesse Pāulin ( /

stesse Pāulis)

Ensadīnsna
stesse
Newtōnan ( /
stesse
Newtōnas)

Na gatwin as endirīwuns dessimt zmūnentinans be dabber trins - en
padwaŗŗu.

As dāi dessimt zmūnimans pa aīnan lāiskan. Teinū ast ušnadesimt minūtis
pirzdau pēnkins.

Ainā smittuka ni segēi wassaran - segēi din dwāi smittukas? Dwejjan
smittukan prōblaman ni ast prōblaman stēisan smittukan.

Relatīws wīds

Šandēinan

genā bei en sūpermarketu. As ni bei stwen. Tena gērdaui, geīts

kaštūjats

jāu dwigubbai tēmprais.

Kerdā

Fünf Minuten nach Vier =/=

P

ēnkis minūtis pa ketturins.

Vier un dreißig Minuten nach Vier =/=

Dwiddesimt ketturis min

ūtis pa ketturins.

Vierlel Fünf =/=

Ketwitadel

īks pa ketturins.

Halb Acht =

Pussi Asmas

(= "pussi asmas stundis").

Fünf und zwanzig vor Neun =

Dwiddesimt p

ēnkis pirzdau newīnins.

Viertel vor Elf =

Ketwirtadel

īks pirzdau aīnadesimt.

Punkt Sechs =

Punkt uššas.