plik


ÿþR+gas Tehnisk universitte. In~eniermatemtikas katedra. Lekciju konspekts. 16. nodarb+ba Nodarb+bas saturs: Prskats par semestra vielu. Nosac+jumi eksmena sekm+gai nokrtoaanai. Pie eksmena tiek pielaisti visi studenti, kuri sekm+gi nokrtojuai ieskaiti laboratorijas darbos. Laboratorijas darbu pdj nodarb+ba tiek organizta k ieskaite. Ieskaite ilgst 45 minktes, ts laik katram studentam ar programmu paketes MATHEMATICA pal+dz+bu jizr7ina 6 uzdevumi. Katrs pareizi izr7ints uzdevums dod 3 punktus. Ieskaite ir sekm+gi nokrtota, ja students iegkst vismaz 10 punktus. Ieskaites laik dr+kst izmantot pierakstus, grmatas, materilus, pieejamus Internet. JFem vr, ka uz ieskaiti jzina ne tikai programmu paketes MATHEMATICA komandas, bet ar+ uzdevumu r7inaanas algoritmus. Uz ieskaiti ieteicams paFemt formulu lapas. Semestra laik tika atlkkotas 5 tmas: 1) nenoteiktais integrlis; 2) noteiktais integrlis un t pielietojumi; 3) ne+stie integr<i; 4) parastie diferencilviendojumi; 5) skait<u un funkciju rindas. Eksmena variantos iek<autas visas mints tmas. Eksmens ir rakstisks, tas ilgst 2 astronomisks stundas. Eksmena varianti sastv no 6 jautjumiem: 1 teorijas jautjuma kop ar uzdevumu par to paau teorijas jautjumu un 5 uzdevumiem. Iespjamo teorijas jautjumu saraksts redzams zemk. Eksmena variantu uzdevumu sadal+jums pa tmm: 1) nenoteiktais integrlis; 2) noteiktais vai ne+stais integrlis; 3) noteikt integr<a pielietojumi (plaknes figkras laukuma, l+nijas loka garuma vai rotcijas 7ermeFa tilpuma apr7inaana); 4) pirms krtas diferencilviendojums; 5) otrs krtas diferencilviendojums; 6) rindas. Eksmen dr+kst izmantot vienu A4 formta formulu lapu, aprakst+tu no abm pusm. Formulu lap nedr+kst bkt teksts (izFemot nosaukumus), k ar+ uzdevumu risinjumu paraugi. Eksmena darbs tiek vrtts ar atz+mi 10 ba<<u sistm. Katrs eksmena jautjums tiek vrtts ar 3 punktiem, iegkto punktu skaitu izdalot ar 2, iegkst eksmena atz+mi. L+dz ar to maksiml atz+me par eksmena variantu ir (6 Å" 3)/ 2 = 9 . Studentiem, kuri pretend uz atz+mi 10, bez eksmena varianta vl jizr7ina papildus uzdevums: apr7int divkrao integrli. 16. nodarb+ba. 1. lpp. Augstk matemtika. I. Volodko R+gas Tehnisk universitte. In~eniermatemtikas katedra. Lekciju konspekts. Gal+g semestra atz+me veidojas pc adas formulas: 0,6 Å" E + 0,3Å" K + 0,1Å" M , kur E  eksmena atz+me, K  kontroldarbu vidj atz+me, M  tipveida mjasdarbu vrtjums, pie nosac+juma, ka eksmens nokrtots sekm+gi. Eksmena teorijas jautjumi matemtik RTU DITF 1. kursa studentiem 2. semestr+. I. Integrlr7ini. 1. Parcil integraana. 2. Integraana ar substitkciju metodi. 3. Racionlu funkciju integraana. 4. Trigonometrisku funkciju integraana. 5. Iracionlu funkciju integraana. 6. Noteikt integr<a defin+cija. Ektona-Leibnica formula. 7. Noteikt integr<a pielietojumi plaknes figkras laukuma apr7inaanai. 8. Noteikt integr<a pielietojumi l+nijas loka garuma apr7inaanai. 9. Noteikt integr<a pielietojumi rotcijas figkras tilpuma apr7inaanai. 10. Ne+stie integr<i. II. Diferencilviendojumi. 11. Diferencilviendojumu pamatjdzieni: diferencilviendojuma defin+cija, diferen- cilviendojuma krta, Koa+ uzdevums, vispr+gais un partikulrais atrisinjums. 12. Diferencilviendojumi ar atdalmajiem main+gajiem. 13. Homognie pirms krtas diferencilviendojumi. 14. Linerie pirms krtas diferencilviendojumi. 15. Bernulli diferencilviendojumi. 16. Eksaktie diferencilviendojumi. 17. Otrs krtas diferencilviendojumi, kuriem var pazemint krtu. 18. Otrs krtas lineri homogni diferencilviendojumi ar konstantiem koeficientiem. 19. Otrs krtas lineri nehomogni diferencilviendojumi ar konstantiem koeficientiem un specila veida labo pusi. 20. Lagran~a metode otrs krtas lineriem nehomogniem diferencilviendojumiem ar konstantiem koeficientiem. 21. Laplasa metode otrs krtas lineriem nehomogniem diferencilviendojumiem ar konstantiem koeficientiem. III. Rindas. 22. Skait<u rindu pamatjdzieni: rindas defin+cija, parcilsumma, summa, konver#ences un diver#ences jdzieni. 23. Pozit+vu skait<u rindu konver#ences nepiecieaam paz+me. 16. nodarb+ba. 2. lpp. Augstk matemtika. I. Volodko R+gas Tehnisk universitte. In~eniermatemtikas katedra. Lekciju konspekts. 24. Pozit+vu skait<u rindu konver#ences pietiekams paz+mes. 25. Alternjoaas rindas. Leibnica paz+me. Absolkt un nosac+t konver#ence. 26. Funkciju rindas, to konver#ences apgabals. 27. Pakpju rindas, to +paa+bas. 28. Teilora rinda, Maklorena rinda. 29. Pakpju rindu lietojumi. Eksmena varianti savstarpji ir <oti ata7ir+gi. Vien+gais princips, kura Femts vr, sastdot eksmena variantus, lai tie saturtu visas semestra laik aplkkots tmas. K piemru sniegau 2 variantus. 61. variants. 1. Otrs krtas diferencilviendojumi, kuriem var pazemint krtu. 2 2 2 Piemrs: atrisint diferencilviendojumu y = y + x . x + 3 2. Apr7int dx . +" x2 - 6x + 5 3. Apr7int l+nijas y = ln x + 6 garumu no x = 3 l+dz x = 8 . 2 dx 4. Apr7int . +" x +1 + (x +1)3 0 2 5. Atrast diferencilviendojuma y + y = xy2 vispr+go atrisinjumu. " (x + 3)2n konver#ences apgabalu. 6. Noteikt funkciju rindas " 4n(2n + 5) n=0 62. variants. 1. L+kl+niju trapeces laukuma apr7inaana. Piemrs: apr7int plaknes figkras laukumu, ko ierobe~o l+nijas y = x -1 , y = 3 - x , y = 0 . dx 2. Apr7int . +" 6sin x - cos x + 7 16. nodarb+ba. 3. lpp. Augstk matemtika. I. Volodko R+gas Tehnisk universitte. In~eniermatemtikas katedra. Lekciju konspekts. 4 xdx 3. Noskaidrot, vai ne+stais integrlis konver# vai diver#. Ja konver#, - +" x - 3 1 apr7int t vrt+bu. y y 4. Atrast diferencilviendojuma e dx +(xe - 2y)dy = 0 vispr+go integrli. 2 2 2 5. Atrast diferencilviendojuma y + 3y + 2y = 9x + 6e-x vispr+go atrisinjumu. 2n+5 " 6. Noskaidrot, vai skait<u rinda œ# Ÿ# "›# 3n + 2 ž# konver# vai diver#. 7n - 4 #  # n=1 16. nodarb+ba. 4. lpp. Augstk matemtika. I. Volodko

Wyszukiwarka

Podobne podstrony:
15 lekcija 2 sem
7 lekcija 2 sem
2 lekcija 2 sem
10 lekcija 2 sem
3 lekcija 2 sem
11 lekcija 2 sem
4 lekcija 2 sem
9 lekcija 2 sem
14 lekcija 2 sem
16 lekcija
8 lekcija 2 sem
8 lekcija 2 sem
1 lekcija 2 sem
13 lekcija 2 sem
6 lekcija 2 sem
5 lekcija 2 sem
ZAGADNIENIA FiT 2 STACJ SEM 6 2015 16

więcej podobnych podstron